Valdība nākamnedēļ lems par pakāpenisku atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas skolās

Pašlaik Latvijas skolēni no skolas gaitu uzsākšanas kā pirmo svešvalodu apgūst angļu valodu, bet līdz ar sākumskolas beigām sāk apgūt otro svešvalodu. Teorētiski bērni kā otro svešvalodu var apgūt franču, vācu un citas valodas, bet praksē visbiežāk mācīta tiek krievu valoda, jo skolās trūkst citu valodu pedagogu.

Krievu valodu, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīcībā esošiem datiem, kā otro svešvalodu apgūst gandrīz pusē Latvijas skolu. Daļā izglītības iestāžu netiek piedāvāta alternatīva krievu valodas apguvei.

IZM piedāvātās izmaiņas paredz no 2026./2027.mācību gada no skolām prasīt, ka pamatizglītības pakāpē kā otrā svešvaloda skolēniem pakāpeniski ir jāpiedāvā viena no Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu oficiālajām valodām, vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā. Krievu valodas starp šādām valodām nav.

Projekts paredz pakāpeniskas pārejas īstenošanu, svešvalodas apguvei 5.klasē atvēlot lielāku stundu skaitu nedēļā, nekā tas ir pašreiz no 4.klases. 2027./2028. mācību gadā otras svešvalodas apguve būtu īstenojama 5. un 6.klasē, 2028./2029. mācību gadā - 5., 6. un 7.klasē, 2029./2030. mācību gadā - 5., 6., 7. un 8.klasē, bet 2030./2031.mācību gadā visā pamatskolas posmā (5.-9.klasē).

Tiem skolēniem, kuri līdz 2025.gada 1.septembrim būs sākuši otrās svešvalodas apguvi, kas nav viena no ES vai EEZ oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, skolām būs jānodrošina tās apguvi līdz pamatizglītības posma beigām. Tas attieksies arī uz krievu valodas kā otras svešvalodas apguvi.

Savukārt skolēniem, kuri 2025.gada 1.septembrī sāks mācības 4. klasē, otrās svešvalodas apguve 2025./2026. mācību gadā netiks īstenota, lai būtu iespējams nodrošināt pārejas ieviešanu otrās svešvalodas apguves uzsākšanai no 5.klases.

Vienlaikus publiskajā apspriešanā saņemts netipiski daudz fizisko personu iebildumu pret IZM ieceri. Divu nedēļu laikā tika saņemti vairāk nekā 300 fizisko personu un dažādu biedrību pārstāvju viedokļu, vairums no tiem ir pret pakāpenisku atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas pamatizglītībā.

Iebildumi galvenokārt tiek pamatoti ar uzskatu, ka nedrīkst bērnus ierobežot apgūt viņu dzimto valodu, kā arī tiem pašiem vajadzētu izlemt, kuru valodu apgūt. Tiek arī uzsvērts, ka nedrīkst pieņemt izvēli atteikties no krievu valodas politisku apsvērumu dēļ. Šādu ministrijas ieceri atsevišķi iebilduma iesniedzēji sauc par "krievvalodīgo genocīdu Latvijā".