Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

"Progresīvie" kongresā sola virzīt nodokļus progresivitātes virzienā

Partijas “Progresīvie” kongress Mežaparka estrādes “Paviljonā”
Partijas “Progresīvie” kongress Mežaparka estrādes “Paviljonā” Foto: Jurģis Kalniņš

Pie politiskā spēka "Progresīvie" piederošais aizsardzības ministrs Andris Sprūds, kultūras ministre Agnese Logina un satiksmes ministrs Kaspars Briškens šodien partijas kongresā kā, viņuprāt, svarīgākās Latvijas prioritātes akcentēja drošību un skaidru orientāciju uz Rietumiem.

Saeimas deputāte Antoņina Ņenaševa stāstīja, ka partija strādā pie tā, lai drīzumā tiktu ieviesti labvēlīgāki nosacījumi parādu dzēšanai ģimenēm ar bērniem, likvidētu iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) jauniešiem, kas uzsāk savas darba gaitas, kā arī mazinātu IIN cilvēkiem ar ienākumiem līdz 2000 eiro.

Partija solās virzīt plašāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, paredzot, ka, aizejot bērna kopšanas atvaļinājumā, jauno vecāku kopējie ienākumi nesamazinātos. Tāpat par vecākiem būs jāturpina maksāt sociālais nodoklis, viņiem aizejot dekrētā, turklāt būtu saglabājama lielākā daļa no pabalsta, pat ja tiek uzsākta nepilna laika nodarbinātība.

Lai segtu šos ieguldījumus, partija uzskata, ka būtu jāpalielina darbaspēka nodokļi algām, kas pārsniedz 5000 eiro mēnesī. Tāpat "Progresīvie" rosina palielināt uzņēmumu ienākumu nodokļa likmi finanšu sektoram.

"Progresīvie" sola iestāties par nodokļu palielināšanu azartspēļu biznesiem, jo "tas ir jautājums ne tikai par veselīgām izvēlēm un papildu ieņēmumiem, bet arī par darbaspēka pārvirzīšanu uz nozarēm, kas veicina, nevis kavē Latvijas attīstību". Partija valdībā iestāšoties arī par nodokļu palielināšanu tiem uzņēmumiem, kas joprojām virza eksportu Krievijas virzienā.

Sprūds partijas biedriem sacīja, ka Latvijas drošība balstās uz četriem pīlāriem, kas ir - sabiedrība, sadarbība, spējas un sabiedrotie. Sprūds ir pārliecināts, ka Latvijas aizsardzībā ir jābūt iesaistītiem visiem Latvijas iedzīvotājiem, un tiem jāspēj savstarpēji aktīvi sadarboties.

Spēju kontekstā Latvijai ir jāturpina pilnveidot gan savas konvencionālās spējas, gan tehnoloģiskās iespējas, tostarp mākslīgais intelekts, kiberdrošība, elektroniskā karadarbība un viedā aizsardzība. Savukārt sabiedroto jautājumā Latvijas svarīgie partneri, ar kuriem jāturpina veidot ciešas saites, ir NATO, Eiropas Savienība un Ukraina.

Tikmēr Logina norādīja, ka noturīga sabiedrība nav iedomājama bez vienotas informatīvās telpas. Ministre ir pārliecināta, ka "mums nav jālasa visiem viena avīze", taču informatīvajai telpai ir jābūt tādai, kas ikvienam dod iespēju piedalīties diskusijā par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem. Pie tam būtiski, lai šī diskusija var sākties jau vietējā, proti, reģiona līmenī.

Lai to nodrošinātu, ministre tuvākajā laikā plāno nākt klajā ar īpašu pakotni reģionālā satura veidotājiem. "Cilvēkiem ir jāzina, kas notiek viņu apkārtnē, jo tur sākas pašu rokām veidota politika. Tur veidojas demokrātijas pamati," pauda Logina.

Savukārt Briškens vairākkārt uzsvēra, ka "bez savienojamības nav attīstības". Satiksmes ministra ieskatā, valsts līdz šim ir investējusi dzelzceļa koridoru paplašināšanā, kas "palīdzēja kustēties nevis cilvēkiem, bet agresīvās kaimiņvalsts kravai". Šobrīd ir pienācis laiks investēt "inteliģentā transporta sistēmā, kuras centrā ir cilvēks un cilvēku savienojamība", bet tranzīts un loģistika ir jāpārorientē uz Rietumiem, pārliecināts ir ministrs.

LETA jau vēstīja, ka šodien notiek politiskās partijas "Progresīvie" kongress, kurā fokusā ir diskusija par partijas redzējumu Latvijas ekonomikas attīstīšanai nākamajos desmit gados.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu