/nginx/o/2024/04/19/16017003t1h4641.jpg)
Ja ASV Kongress nevienosies par likumprojektu, kas paredz turpmāku militāro palīdzību Ukrainai, Kijiva līdz 2024. gada beigām var zaudēt karā pret Krieviju, prognozējis ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Viljams Bērnss. Par to ziņo Krievijas neatkarīgais izdevums "Meduza", atsaucoties uz ietekmīgo politikas laikrakstu "POLITICO".
Bērnss sniedzis runu kādā pasākumā Vašingtonā, kurā uzsvēris, ka "ukraiņi ar ar praktisku un psiholoģisku militāru atbalstu 2024. gadā varēs noturēties un sagraut [Krievijas diktatora] Putina uzskatus, ka laiks ir viņa pusē."
Ja Kongress atbalstu neapstiprinās, tad "kopējā aina kļūs arvien drūmāka," piebilda CIP direktors. "Pastāv būtisks risks, ka ukraiņi līdz 2024. gada beigām kaujaslaukā varētu piedzīvot sakāvi vai vismaz novietot Putinu pozīcijā, kurā viņš var diktēt pamiera nosacījumus," uzsvēra Bērnss.
Bērnss arī atzīmēja, ka atbalsts Ukrainai nozīmē ko vairāk kā "karošanu pret Krieviju", uzsverot, ka tas nosaka ASV sabiedroto noturīgumu pret "Sji Dzjiņpinu Ķīnā un viņa ambīcijām".
Jau ziņots, ka bijušais Lielbritānijas Apvienoto spēku pavēlniecības komandieris Ričards Beronss intervijā raidsabiedrībai BBC uzsvēris, ka Ukrainas bruņotie spēki karā pret Krieviju 2024. gada laikā varētu piedzīvot sakāvi.
Beronss norāda, ka sakāves iemesls varētu būt tas, ka Ukrainas iedzīvotāji zaudēs pārliecību par uzvaru.
"Un, kad tas nonāks līdz tam, kāpēc lai cilvēki gribētu cīnīties un mirt tikai tāpēc, lai aizsargātu neaizsargājamo?" retoriski jautā Beronss.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)