Zviedrijas parlamentā pieņemts pretrunīgi vērtētais Dzimumu identitātes likums (1)

Par likumprojektu nobalsoja 234 deputāti, un pret balsoja 94.

Likumprojekts samazina no 18 līdz 16 gadiem vecuma ierobežojumu personām, kas vēlas oficiālajos dokumentos mainīt savu dzimumu. Tam ir nepieciešama vecāku vai aizbildņu piekrišanu, bet vairs nav nepieciešama medicīniska diagnoze.

Pašlaik Zviedrijā personai ir nepieciešama ārsta noteikta dzimuma disforijas diagnoze, lai varētu mainīt savu juridiski atzīto dzimumu. Taču saskaņā ar jauno likumu šis process būs vienkāršāks, piemēram, pietiks ar īsāku konsultāciju pie ārsta vai psihologa un Veselības un labklājības valsts padomes apstiprinājumu.

Likumprojektā juridiskā dzimuma maiņas process ir nošķirts no dzimuma maiņas operācijas, kurai joprojām būs nepieciešams pamatīgāks mediķu novērtējums un kura joprojām būs atļauta tikai no 18 gadu vecuma.

Plānots, ka jaunais likums stāsies spēkā 2025.gada jūlijā.

Dzimumu identitātes likumprojekts pēdējās nedēļās ir sašķēlis Zviedrijas valdošo koalīciju, ko veido premjerministra Ulfa Kristersona pārstāvētie moderāti, kristīgie demokrāti un liberāļi, paļaujoties uz galēji labējo Zviedrijas Demokrātu parlamentāro atbalstu.

Moderāti, liberāļi un četras opozīcijas partijas atbalstīja Dzimumu identitātes likumprojektu, savukārt kristīgie demokrāti un Zviedrijas Demokrāti stingri iestājās pret to.

Lai gan lielākā daļa moderātu deputātu balsoja par likumprojektu, šis jautājums ir sašķēlis partiju. "Iespējams, trīs ceturtdaļas partijas deputātu ir pret to, neraugoties uz premjerministra uzstājību," atzina kāds liberāļiem tuvu stāvošs avots.

Pirms balsojuma Zviedrijas ziņu aģentūra TT, atsaucoties uz avotu moderātu rindās, ziņoja, ka partijas vadība likusi skaidri saprast, ka tie, kas nebalsos par priekšlikumu, zaudēs vietas komitejās un citas priekšrocības.

Saskaņā ar uzņēmuma "Demoskop" veikto aptauju koalīcijas partiju vēlētāju vidū vērojama izteikta pretestība jaunajam likumam un to atbalsta tikai 6% vēlētāju.