Logina iztur opozīcijas demisijas pieprasījumu

Bijušais kultūras ministrs, tagad Saeimas deputāts Nauris Puntulis (NA) norādīja, ka Nacionālās drošības koncepcija (NDK) ir uz valsts apdraudējuma analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi un prioritātes, kas jāņem vērā, izstrādājot jaunus politikas plānošanas dokumentus, tiesību aktus un rīcības plānus nacionālās drošības jomā, tādējādi īstenojot mērķtiecīgu valsts politiku mazināt apdraudējumu nacionālajai drošībai.

Pērnā gada septembrī Saeima apstiprināja jaunu NDK. Tajā cita starpā noteikts, ka no 2026.gada 1.janvāra sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai.

Pēc Puntuļa teiktā, Logina, pretēji koncepcijā noteiktajam, vairākkārtēji medijos ir paudusi viedokli par nepieciešamību nodrošināt sabiedrisko mediju veidoto saturu krievu valodā.

"Atsakoties pildīt pilnā apmērā NDK teikto, ministre ne vien atsakās pildīt Saeimas lēmumu, bet apliecina, ka nav pareizi uztvērusi šī dokumenta garu vai būtību," uzskata opozīcijas politiķis, apgalvojot, ka tāpat esot maldinoši teikt, ka koncepcija ir pretrunā ar Satversmi vai Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārvaldības likumu. Tajā ir norādīts, ka sabiedriskie mediji veido programmas mazākumtautību valodās, taču šis likums nenorādot, cik un tieši kurās mazākumtautību valodās saturs var tikt veidots, pauda Puntulis.

Kultūras ministrijas (KM) parlamentārā sekretāre Agnese Lāce (P) norādīja, ka NA vadīja KM vairāk nekā desmit gadu, kuru laikā bija iespēja atrisināt "šos tieši šogad un tik pēkšņi šim politiskajam spēkam tik svarīgos jautājumus". Taču, pēc viņas sacītā, "stiprāka par vēlmi atrisināt šos neērtos jautājumus bija izvēle tos atlikt, noklusēt, neaiztikt".

Lāce uzsvēra, ka KM apņemas pildīt NDK un tajā ietvertās prioritātes Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršanai pēc būtības. NDK punkts par to, ka sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai, paredzētu atteikties ne tikai no krievu valodas, bet arī no satura, piemēram, baltkrievu un armēņu valodā. Lāce atzīmēja, ka uz šāda atsevišķu mazākumtautību valodu pilnīga aizlieguma pretrunīgumu norādīja arī Valsts prezidents, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP).

KM pārstāve norādīja, ka mazākumtautības pēc to definīcijas ir Latvijas pilsoņi, nevis ikviens cittautietis. Pēc KM parlamentārās sekretāres teiktā, kultūras ministre ir bijusi "drosmīga", lai skaidri pateiktu, ka krievu valodai kā mazākumtautību valodai ir jābūt pārstāvētai sabiedriskajos medijos. Vienlaikus Logina piekrītot, ka ir jāmazina krievu valodas dominance un šis process jau ir sācies, uzsvēra Lāce.

Deputāts Aleksejs Rosļikovs ("Stabilitātei") apgalvoja, ka tiek aizmirsts, ka Latvija ir brīva valsts, un par to cīnoties kultūras ministre, tāpēc "Stabilitātei" neatbalstīs neuzticības izteikšanu.

Loginas partijas biedrs Atis Švinka (P), kurš ir Saeimas Mediju politikas apakškomisijas vadītājs, neredz "nekādu racionālu pamatu" demisijas pieprasījumam. Politiķis norādīja, ka apakškomisijā daudzas sēdes ir veltītas jautājumam par valodu sabiedriskajos medijos un mediju telpā, un visiem iesaistītajiem esot bijusi vienprātība. Švinka uzskata, ka joprojām esam vienotas informatīvās telpas izveides procesā, tāpēc mazākumtautību valodas satura jautājums ir stratēģisks sabiedrības vienošanas jautājums, nevis "birokrātiski nospraustu datumu jautājums".

Deputāte Ināra Mūrniece (NA) uzskata, ka daļa oponentu izmanto jēdzienu "mazākumtautība", lai nebūtu tiešā tekstā jāsaka "krievu valoda". Opozīcijas deputāte cita starpā atzīmēja, ka virkne valstu, kas ir parakstījušas mazākumtautību konvenciju, tajā norāda, ka mazākumtautības ir tikai tās nācijas, kas vēsturiski jeb vismaz simts gadus ir dzīvojušas attiecīgajā valstī. Pēc Mūrnieces vārdiem, pirms padomju okupācijas krievu skaits Latvijā bija astoņi procenti, un tas neesot samērojams ar to skaitu, kas ir šodien.

"Latvija pirmajā vietā" (LPV) deputāts Vilis Krištopans uzsvēra, ka NA patlaban negodīgi uzbrūk kultūras ministrei, jo paši ar viltu "iemānījuši" punktu par valodu NDK.

Deputāts Česlavs Batņa (AS) norādīja uz problēmām ne tikai KM, bet arī Klimata un enerģētikas ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas vadībā, tādējādi secinot, ka attiecībā uz dažiem ministriem neesot izpildījies Ministru prezidente Evikas Siliņas (JV) solījums par profesionāļu valdību. Attiecībā uz Loginu Batņa pauda pārliecību, ka "Progresīvajiem" esot labāki kandidāti, kuri varētu ieņemt kultūras ministra amatu.

Batņa kritizēja, ka Logina esot "pirmā pacēlusi roku, atbalstot"Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padomes "prettiesisku aicinājumu" rektoram Guntaram Prānim atkāpties no amata. Tā kā tagad secināts, ka JVLMA padome esot pārkāpusi savas pilnvaras, tad "Apvienotā saraksta" politiķis sagaidītu, ka Logina aicinātu arī JVLMA padomi atkāpties no amata. Bet par to "ministre klusē", tāpēc Batņa retoriski vaicāja, par kādu profesionalitāti var runāt.

Politiķis arī pauda bažas, ka JVLMA rektora vieta jau iepriekš paredzēta kādam citam. Batņa uzsvēra, ka nosoda vardarbības, arī seksuālās vardarbības izpausmes, bet iebilst pret JVLMA līdzšinējā vadītāja, ģimenes tēva "nolinčošanu".

Deputāts Edvīns Šnore (NA) uzsvēra, ka valdības politika veido nepieņemamus priekšstatus, ka pienākas krieviski runāt pie ārsta, veikalā un citur un ka, ja grib strādāt Latvijā, tad ir jāmācās krievu valoda.

Komentējot argumentu, ka nepieciešams lojāls saturu krieviski, Šnore vaicāja, vai tas nozīmē, ka bez valsts naudas krievu valodā netiktu veidots lojāls saturu. NA politiķis aicināja tad to skaidri pateikt un arī vērst drošības iestāžu uzmanību.

Komentējot NA pārmetumus Loginai jautājumā par krievu valodas izmantošanu sabiedriskajos medijos, deputāts Ainārs Šlesers (LPV) akcentēja, ka arī krievu valodā runājošie veido Latvijas nāciju. LPV līderis no Saeimas tribīnes dažas sekundes atskaņoja vienu no Krievijas propagandistiem, tādējādi akcentējot, ka šādam saturam nepieciešams alternatīvs, Latvijas veidots saturs krieviski.