Valsts kontrole: Visi 2023.gada finanšu revīzijās sniegtie atzinumi ir bez iebildēm

Valsts kontrole šādu rezultātu skaidro gan ar grāmatvedības uzskaites kvalitāti, gan ar revidentu un iestāžu sadarbību finanšu revīziju laikā.

Šogad, pateicoties šai sadarbībai, iestādes izlaboja revidentu atrastās kļūdas, kuru skaits sasniedza 140 un vērtība - 1,4 miljardus eiro, kas ir līdz šim lielākais izlaboto kļūdu apmērs vienā finanšu revīziju ciklā.

Tāpat ir izdevies tikt galā ar izaicinājumu - finanšu pārskatus sagatavot un sniegt par tiem atzinumus mēnesi ātrāk nekā līdz šim. Šādas izmaiņas likumā par budžetu un finanšu vadību veiktas ar mērķi pēc iespējas tuvāk pārskata gadam sniegt informāciju pārskata lietotājiem.

Lai iekļautos likumā noteiktajos termiņos, Valsts kontrole 2023.gada finanšu revīzijās neizvirzīja un nevērtēja tā sauktos atbilstības jautājumus. Tomēr, arī veicot finanšu pārskatu pārbaudes, konstatēti gan trūkumi, gan neatbilstības.

Vienlaikus ministriju un centrālo valsts iestāžu 2023.gada pārskati publiskoti Valsts kases e-pakalpojumu "ePārskati" ātrāk.

Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere norāda, ka par finanšu pārskatu sagatavošanu, ievērojot visus "priekšrakstus", atbildīgs ir katras iestādes vadītājs. Savukārt ikgadējo finanšu revīziju primārais mērķis ir sniegt novērtējumu, vai šiem sagatavotajiem finanšu pārskatiem var ticēt jeb vai pārskats sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par iestādes finansiālo stāvokli, tā izmaiņām un iestādes darbības finansiālajiem rezultātiem pārskata gadā un ir sagatavots atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

"Lai šādu novērtējumu sniegtu, revidenti vērtē riskus, nosaka cik un kādas pārbaudes jāveic, un iegūst nepieciešamos pierādījumus. Un, tikai pabeidzot visas ieplānotās procedūras, var nonākt līdz lēmumam par atzinuma veidu - vai atzinums ir sniedzams bez iebildēm, ar iebildēm, negatīvs, - vai arī apstākļi liek atteikties sniegt atzinumu," ikgadējo finanšu revīziju specifiku skaidro Bādere.

Aizsardzības ministrijā (AM) kā galveno revīzijas jautājumu Valsts kontrole vērtēja 2023.gadā dibinātās aizsardzības nozares valsts kapitālsabiedrības SIA "Valsts aizsardzības korporācija" izveidi, tai noteikto kompetenci un darbības finansēšanu.

Revīzijā konstatēts, ka AM, dibinot kapitālsabiedrību, tās darbībai plānoja valsts budžeta līdzekļus, taču nenoteica turpmākai finansēšanai piemērotus finansēšanas instrumentus. Revīzijā secināts, ka izveides brīdī tiesību akti AM neparedzēja tādu kompetenci, kas ir noteikta jaunizveidotajai kapitālsabiedrībai, proti, ieguldījumu pārvaldīšana valsts aizsardzības industrijā.

Revīzijas laikā uz trešo lasījumu likumprojektā "Aizsardzības industrijas likums" AM tika noteikta šī kompetence, paredzot arī to, ka ieguldījumu pārvaldīšanu valsts aizsardzības industrijā un ar militāro preču ražošanas attīstību saistīto procesu koordinēšanu pilnībā vai daļēji var deleģēt "Valsts aizsardzības korporācijai".

Tomēr Valsts kontrole norāda, ka joprojām nav radīti tiesiskā regulējuma priekšnoteikumi aizsardzības industrijas atbalsta virzienu un politikas principu īstenošanai, īpaši industriālās līdzdalības nodrošināšanai.

Valsts kontrole ir aicinājusi pilnveidot aizsardzības un drošības industrijas politiku un izstrādāt tiesisko regulējumu, kas paredzētu atbilstošu un kontrolētu privātpersonu iesaisti valsts ārējās un iekšējās drošības funkciju izpildē.

Savukārt divu resoru - Kultūras ministrijas (KM) un Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) - atzinumos Valsts kontrole iekļāva tā saukto apstākļu akcentējuma rindkopu, vēršot uzmanību uz būtisku informāciju pārskatos. KM gadījumā uzmanība pievērsta apstāklim, ka turpinās diskusija ar Valsts kasi par atbilstošu uzskaiti eksponātēku grāmatvedībā.

Lai nodrošinātu vienotu grāmatvedības uzskaiti visās institūcijās, kurās ir muzeja krājuma priekšmeti "eksponātēkas", KM ir lūgusi Valsts kasi sagatavot nepieciešamo regulējumu par grāmatojumu veikšanu un ēku - gan muzeja priekšmetu gan nekustamo īpašumu - uzskaiti.

Savukārt CVK uzmanība pievērsta iestādes 2023.gada vadības ziņojumā norādītajam, ka pastāv nozīmīgi turpmākie notikumi, kas 2024.gadā būtiski var ietekmēt CVK nemateriālo ieguldījumu posteņa un bilances vērtību, jo pārskata gadā ir pieņemti konceptuāli lēmumi par izmaiņām vēlēšanu vadības informācijas sistēmu turpmākā izmantošanā - vēlēšanām nepieciešamo informācijas sistēmu attīstītājs turpmāk būs Valsts reģionālās attīstības aģentūra.

Tiesībsarga birojā, Valsts prezidenta kancelejā, Satversmes tiesā un Augstākajā tiesā Valsts kontrole vērtēja atlīdzības noteikšanu atbalsta funkciju veicējiem.

Lai arī šīm iestādēm nav pienākuma amatus klasificēt atbilstoši Ministru kabinetā noteiktajam valsts un pašvaldību institūciju katalogam un ir tiesības veidot savu amatu novērtēšanas sistēmu, ievērojot darba specifiku, tomēr uz tām attiecas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredzētie mēnešalgu noteikšanas principi.

Tostarp jānosaka amata vērtība, jāparedz amatpersonas individuālās kvalifikācijas un darba snieguma un prasmju novērtējuma sasaiste ar mēnešalgu, kā arī ir jāņem vērā, ka noteiktās mēnešalgas nedrīkst pārsniegt līdzīgas atbildības un sarežģītības amatiem noteiktās mēnešalgu grupas intervāla maksimumu.

Tomēr konstatēts, ka Satversmes tiesā, Tiesībsarga birojā un Valsts prezidenta kancelejā, nosakot mēnešalgas darbiniekiem, kuri iestādē nodrošina atbalsta funkcijas, nav ievēroti atlīdzības likumā noteiktie principi.

Valsts kontrole norāda, ka daļa atbalsta funkcijas veicošo amatu bez objektīva pamatojuma ir klasificēti augstākās mēnešalgu grupās nekā attiecīgo amatu vērtība, salīdzinot ar līdzvērtīgas atbildības un sarežģītības amatiem citās institūcijās. Savukārt Satversmes tiesā nav noteikta kārtība, kādā darbiniekiem nosaka mēnešalgu grupas.

Finanšu revīzijās Valsts kontrole vērtēja arī iepriekš sniegto ieteikumu ieviešanu - SM, Tieslietu ministrijā (TM), un AM.

SM nav izdevies sasniegt 2022.gada finanšu revīzijā sniegtā ieteikuma - sakārtot "Rail Baltica" projekta īstenošanā veikto ieguldījumu uzskaiti - mērķi, un tas atzīts par neieviestu, tā vietā izsakot jaunus ieteikumus.

Pārbaudot SM veiktās darbības 2021.gada finanšu revīzijā sniegtā ieteikuma ieviešanai par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas līgumu nosacījumu izpildes uzraudzību, ieteikums atzīts par ieviestu, tomēr ieteikuma ieviešanas pārbaudē konstatēta normatīviem neatbilstoša VSIA "Autotransporta direkcija" rīcība, kā rezultātā no sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem saņemtie līgumsodi netiek iemaksāti valsts budžetā.

Līdz 2024.gada janvāra beigām VSIA "Autotransporta direkcija" kontā pakalpojumu sniedzēji bija iemaksājuši 20 410 eiro jeb 70% no visa par 2023.gadu piemērotā līgumsoda apmēra, kas netika tālāk pārskaitīti valsts budžetā. Lai turpmāk novērstu neatbilstošo rīcību līgumsodu iekasēšanā, Valsts kontrole sniedza jaunu ieteikumu.

Vienlaikus TM, ieviešot Valsts kontroles ieteikumu, ir radījusi priekšnoteikumu, lai Valsts zemes dienesta un Tiesu administrācijas piemaksas par nozīmīgu ieguldījumu institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā atbilstu Atlīdzības likumā noteiktajam. Tomēr revīzijā konstatētais liecina, ka Tiesu administrācijā šī piemaksa joprojām pamatā tiek piešķirta par papildu pienākumu un ikdienas pienākumu veikšanu.

AM nodrošinājusi, ka trīs no četriem starpziņojumā "Nacionālo bruņoto spēku pārtikas iepirkuma plānošana un īstenošana" sniegtajiem ieteikumiem atzīti par ieviestiem. Vēl turpinās darbs, lai aizsardzības resora rīcībā būtu pārskatāma un lēmumu pieņemšanai operatīvi izmantojama informācija par plānotajiem iepirkumiem un tiem paredzēto finansējumu.

Bādere norāda, ka finanšu revīzijām ir fundamentāla nozīme publisko resursu atbilstošā pārvaldībā. Vienlaikus finanšu revīzijām nākotnē ir liels potenciāls - papildus klasiskajām pārskata pārbaudēm sniegt horizontālu ieskatu noteiktu izdevumu posteņu uzskaitē, novērtēt pieeju dažādu preču un pakalpojumu iegādē, sniegt vērtējumu par solītajiem un sasniegtajiem rezultātiem, izlietojot piešķirtos budžeta līdzekļus.

Finanšu revīzijās Valsts kontrole sniegusi 10 ieteikumus, no kuriem septiņi jāievieš līdz 2024.gada beigām un trīs ieteikumi līdz 2025.gada vidum. Salīdzinājumā ar 2023.gadu sniegto ieteikumu skaits ir divreiz mazāks.