LPV jautājumā par atbalstu Bražei vēl notiks apspriešana

Pēc opozīcijas deputāta sacītā, šodien sarunā nepiedalījās visa LPV frakcija, tādēļ vēl nav pieņemts lēmums, vai LPV atbalstīs Bražes apstiprināšanu amatā. Šlesers solīja, ka Bražes kandidatūru vērtēs nevis no opozīcijas partijas skatupunkta, bet gan no valsts interešu perspektīvas.

Šlesers akcentēja, ka šodien ģeopolitiski ir sarežģīta situācija, zinot, kas notiek Ukrainā un Izraēlā un kādas attiecības ir Izraēlai ar Irānu, tāpēc Latvijai ir nepieciešams profesionāls ārlietu ministrs.

Politiķis atzīmēja, ka personīgi pazīst Braži ļoti sen. Šlesers bijis valdībā, kad topošā ārlietu ministre bija vēstniece Nīderlandē.

LPV frakcija uzklausīja Bražes redzējumu par plānotajiem darbiem un mērķiem. LPV ļoti pozitīvi vērtē Bražes gatavību sākt darbu no pirmās dienas. Tāpat frakcija atzinīgi novērtēja, ka ārlietu ministres amata kandidāte bija gatava tikties un profesionāli atbildēja uz jautājumiem.

Vaicāts par to, vai LPV un topošajai ārlietu ministrei saskan viedokļi sankciju jautājumā, Šlesers atbildēja, ka šodien detalizēti par runāts netika, jo tas neesot ārlietu ministra jautājums. Tas ir vairāk valdības un Briseles jautājums, uzskata politiķis.

Deputāts teica, ka šodien arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā par to bija diskusija.

"Mans viedoklis ir skaidrs - mums jābūt kopā ar visām pārējām Eiropas Savienības valstīm. Latvijai nevajag ieviest nekādas īpašas sankcijas pašiem, jo mēs nekontrolējam ārējo robežu," izteicās opozīcijas politiķis. Piemēram, ir pārtikas preces no Krievijas, kas ienāk Polijā un tad Latvijā, un tā ir realitāte, uzsvēra Šlesers. "Pat, ja mēs nolemsim neļaut kādām precēm ienākt Latvijā no Krievijas - ja poļi šīs preces importēs un eksportēs, mēs nevaram to kontrolēt, jo starp Latviju un Poliju nav iekšējās robežas," sacīja LPV līderis.

Kā ziņots, Saeima par diplomātes Bražes apstiprināšanu ārlietu ministres amatā plāno lemt piektdien, 19.aprīlī.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pēc vairāku nedēļu politiskajām konsultācijām JV iekšienē ārlietu ministra amatam ir nolēma virzīt diplomāti Braži.

Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece Braže ārlietu dienestā ieņēmusi dažādus amatus, tostarp bijusi Latvijas vēstniece vairākās valstīs. Pirms kļūšanas par īpašo uzdevumu vēstnieci 2023.gada vasarā, viņa kopš 2020.gada maija bija NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos.

Braže neoficiāli tika minēta kā ticamākā kandidāte šim amatam jau uzreiz pēc tam, kad par atkāpšanos no amata paziņoja līdzšinējais ministrs Krišjānis Kariņš (JV). Ārlietu ministra amats kļuvis vakants pēc tam, kad to pēc privāto lidojumu skandāla atstāja bijušais premjers Kariņš.

Koalīcijas partijas konceptuāli ir izteikušas atbalstu diplomātes Bražes kandidatūrai ārlietu ministra amatam.

Braže pašlaik ir bezpartejiska, bet "Vienotība" ir uzaicinājusi viņu iestāties partijā.