Lauksaimnieki: Latvijā strauji pieaug zirņu sējplatības

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijā pēdējo piecu gadu laikā zirņu sējumu platība ir vairāk nekā dubultojusies. Ja 2019.gadā Latvijā apsēja 13,9 tūkstošus hektāru, tad pērn apsēja 37,6 tūkstošus hektāru.

Kooperatīva pārstāvji skaidro, ka pasaulē pieaug pieprasījums pēc alternatīviem olbaltumvielu avotiem, kas var aizvietot dzīvnieku izcelsmes produktus. Līdz ar to viena no pieprasītākajām izejvielām gaļas un piena aizvietotājproduktu ražošanā ir zirņu proteīna izolāts. Tas nozīmē, ka zirņu audzēšanai pieaug nozīme.

"Latraps" agronoms Ģirts Ozols atzīmē, ka zirņu audzēšanas apjomi Latvijā turpinās palielināties gan to audzēšanas īpašību, gan lielā pārstrādes potenciāla dēļ. Pēc Ozola teiktā, Latvijā ir iespējams iegūt augstas un kvalitatīvas zirņu ražas, tomēr zirņu audzēšanas apjoms nekad nepārspēs kviešu audzēšanas apjomus. Kvieši nemainīgi saglabās savu vietu kā pasaulē pieprasītākā un lauksaimniekiem ekonomiski izdevīgākā kultūra.

Ozols norāda, ka pēdējos gados arvien biežāk lauksaimnieki izvēlas kviešus un rapšus, kā arī sēj tās vienā un tajā pašā laukā biežāk, nekā to paredz augu maiņas labā prakse. Tāpēc augsnē samazinās augu barības vielu daudzums un pieaug augu kaitēkļu un slimību risks, kas būtiski ietekmē arī ražību. Taču zirņi ir tauriņziežu augi un uz to saknēm dzīvo gumiņbaktērijas, kas spēj piesaistīt slāpekli, atzīmē Ozols, piebilstot, ka slāpeklis ir viena no būtiskākajām augiem nepieciešamajām barības vielām. Tādas īpašības rapsim un labības augiem nav. Zirņi bagātina augsni ar slāpekli citiem augiem, tāpēc to iekļaušana augu maiņā var palīdzēt labākam ražīgumam.

"Latraps" agronoms arī skaidro, ka zirņi ir noturīgi pret pavasara aukstumu, proti, lai arī sēja notiek agri, šie augi paliek augsnē, kamēr iestājās siltāki laikapstākļi un tad izdīgst virs zemes. Tāpēc pavasara salnas zirņiem kaitē mazāk, ja vien tās nepiemeklē laukus ļoti vēlu. Patlaban arī kaitēkļi un slimības zirņu audzētājiem nav liels izaicinājums, kas nozīmē mazāku nepieciešamību izmantot augu aizsardzības līdzekļus.

Pēc Ozola teiktā, spēja piesaistīt slāpekli no atmosfēras un noturība pret salu un kaitēkļiem padara zirņus viegli un lēti izaudzējamus, jo ir nepieciešami mazāki ieguldījumi mēslošanā un augu aizsardzības līdzekļos. Vienīgais, kas sagādā grūtības zirņu audzēšanā, ir ražas novākšana. Zirņiem sasniedzot gatavību, auga stiebrs kļūst nestabils un laicīgi neveicot ražas novākšanu, augi var sakrist veldrē. Tomēr ir iespējams izvēlēties zirņu šķirnes ar izturīgākiem stiebriem, kas atvieglo ražas novākšanu.

Kā ziņots, "Latraps" kopā ar "Pfeifer & Langen International B.V." strādā pie zirņu proteīna izolāta ražotnes "ASNS Ingredient" attīstības Jelgavā. Plānots, ka zirņu proteīna ražotne "Asns Ingredient" sāks ražošanu 2026.gada nogalē.

Jau vēstīts, ka "Latraps" finanšu gadā, kas ilga no 2022.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 30.jūnijam, strādāja ar 339,133 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13,2% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kooperatīva peļņa saruka par 26,7% un bija 2,73 miljoni eiro.

"Latraps" reģistrēta 2000.gadā. Kooperatīvam ir gandrīz 1200 biedru.