Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

Durbes jūras ērgļa Hugo pazušana: ornitologs Ķuze komentē ligzdā notiekošo

Raksta foto
Foto: Ekrānuzņēmums no "YouTube" video.

Kopš pagājušās piektdienas, 12. aprīļa, vakara pazudis Durbes ligzdas jūras ērglis Hugo, kas uzbūvēja jaunu ligzdu un pirmo sezonu palīdzēja Mildai perēt dienas gaišajā laikā, liecina ieraksti tiešraides ligzdas forumā.

Rūpes par divu olu perēšanu tagad gulstas tikai uz Mildas pleciem. Turklāt pagājušajā sestdienā Mildu satrauca apkārt lidojošais cits jūras ērgļu jaunulis. Lai svešinieku aizgaiņātu no ligzdas, Milda skaļi klaigāja.

Ornitologs Jānis Ķuze, komentējot ligzdā notiekošo, forumā vēsta, ka prātā jāpatur tas, ka tikai aptuveni 60% apdzīvoto ligzdu notiek sekmīga ligzdošana - atlikušajos 40% ir iespējami visdažādākie iemesli, kādēļ nav nonākts līdz jaunajiem putniem, kas sasniedz lidotspēju.

"Šis ir viens piemērs, turklāt mums jau labi zināms, jo līdzīgu situāciju esam pieredzējuši 2021. gadā.

Iespēja, ka šajā ligzdā šogad ligzdošana būs sekmīga, ir ļoti maza. Protams, var gadīties arī pilnīgi negaidīta notikumu attīstība, arī jau pieminētais gadījums trīs gadus atpakaļ, lai gan beidzās ar mazuļu bojāeju, izvērtās negaidīti, ligzdošanā iesaistoties svešam putnam," atgādināja Ķuze.

"Par Hugo prombūtnes iemesliem nav vērts spekulēt, variantu ir daudz un īsto mēs, visdrīzāk, nekad neuzzināsim."

Kāda cita ligzdas vērotāja izceļ cilvēku vēlmi palīdzēt Mildai, rodot veidus, kā nogādāt viņai pārtiku, un atgādina, ka Milda ir pilnīgi brīva un jebkurā brīdī var piecelties un aizlidot paēst.

"Jo ātrāk Milda aizlidos un atstās olas, jo labāk gan pašai Mildai, gan arī humānāk pret potenciālajiem mazuļiem, ja tie neizšķilsies.

Līdz pirmā mazuļa šķilšanās laikam ir aptuveni divas nedēļas.

Milda vienatnē nekad nespēs izaudzināt mazuļus un jau tagad skaidrs, ka ja pat pieņem diezgan nereālo scenāriju un mazuļi izšķilsies, diemžēl viņiem nebūs cerību izdzīvot.

Tāpēc olu pamešana ir labākais, kas var notikt.

Ķuze pieminēja līdzīgu scenāriju pirms 3 gadiem. Toreiz Raimis pēdējo reizi tika redzēts 27. marta vakarā.

Milda ligzdā turpināja perēt pilnas 7 diennaktis un astotajā dienā – 4.aprīlī aizlidoja paēst."

Pirmdienas rītā Milda ligzdā turpina perēt, tramīgi vērojot apkārtni.

13. aprīļa rītā konstatēts, ka Durbes jūras ērgļu ligzdā Hugo neieradās pie Mildas. Hugo visas dienas garumā tā arī neieradās ligzdā, un līdz šim brīdim Milda viena pati perē olas un sargā tās no sveša ērgļa, novērots tiešsaistes kamerā.

Par situāciju nobažījušies arī tiešraides skatītāji, cerot, ka Hugo atgriezīsies. Tāpat skatītāji satraucas par Mildu un olām, kuras viņa silda.

Milda 14. aprīļa plkst. 15.55.
Milda 14. aprīļa plkst. 15.55. Foto: Ekrānuzņēmums no video.

Durbē esošajā jūras ērgļu ligzdā, kuras norises LDF translē videotiešraidē, 26. martā pēc saulrieta tika izdēta otrā ola. Pirmā ola šosezon tika izdēta 23. martā. Salīdzinot ar diviem iepriekšējiem gadiem, šopavasar pirmā ola izdēta krietni vēlāk. Piemēram, pērn pirmā olā tika izdēta 8.martā, bet 2022.gadā - 15.martā.

Tiešraide: Jūras ērgļu ligzda Durbē, Kurzemē

Kā liecina informācija Latvijas Dabas fonda mājaslapā, šī ligzdošanas teritorija zināma tikai kopš 2014. gada, kad tika atrasta pirmā šī pāra ligzda, kas bija uzbūvēta cirsmā atstātā priedē.

2014. gadā ērgļu pāris ligzdoja ļoti sekmīgi – tā bija viena no četrām šai gadā zināmajām jūras ērgļu ligzdām Latvijā, kurās tika izaudzināti trīs mazuļi. 2015. gadā ērgļi nolēma pārcelties uz jaunu ligzdu un sāka to būvēt netālu esošas vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 25 metru augstumā.

Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem janvāra nogalē - laikā, kad ligzdas būvēšana bija tikko sākta, tā dodot retu iespēju vērot jaunas ligzdas būvēšanas procesu. Līdz šim kameras liktas galvenokārt pie jau vairākus gadus apdzīvotām jūras ērgļu ligzdām.

Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti. Šī ir tikai ceturtā līdz šim Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos.

Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes. Augstākā zināmā jūras ērgļu ligzda Latvijā atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā 31,5 metrus virs zemes un arī ir būvēta eglē.

Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (SIA „Rewind”, sistēmas konfigurēšana) un Ģirts Strazdiņš, tās uzturēšanā ir palīdzējuši Māris un Leo no Dabasdati.lv foruma, kā arī Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips.

Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

Jūras ērgļu mītne Kurzemē, Durbes novadā, ir vispopulārākā LDF tiešraide. Ligzda atrodas vecas egles galotnē apmēram deviņstāvu mājas augstumā. Šī ligzda ir tiešraižu veterāne - vērojama jau kopš 2015. gada. Ligzdā notiekošo iespējams komentēt "Dabasdati.lv" forumā latviešu valodā un "Looduskalender.ee" forumā angļu valodā.

Jūras ērglim Durbertai, kas izšķīlās 2015. gadā, veltīta Imanta Bunkša sarakstīta grāmata "Brīnumola".

Šogad ligzdas saimniecei Mildai un viņas jaunajam partnerim ar gredzenu H 492 jeb H kungam nācās uzbūvēt jaunu ligzdu, jo iepriekšējā ligzda nogāzās pagājušā gada rudens vētrā.

Kopš 19. februāra līdz 23.martam abi putni ligzdu ir uzbūvējuši no 917 dažāda izmēra zariem. Lielākais būvnieks bija H kungs, kurš ligzdā ievijis 739 zarus, kamēr Milda 178 zarus, liecina "Dabasdati.lv" forumā veiktā uzskaite.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu