Bērnu slimnīca mēģina veicināt pakalpojumus bez pacientu nakšņošanas slimnīcā

BKUS dati liecina, ka bērni neslimo mazāk, taču tam ir vairāki skaidrojumi. Ābols norādīja, ka šobrīd tiek labāk diagnosticētas slimības, piemēram, psihiskās veselības problēmas, mediķiem pieejamas jaunas un labākas diagnostikas metodes, kā arī paši pacienti, pusaudži, un vecāki labāk atpazīt problēmu, saprot, ka tā ir problēma, ka par to ir jārunā un jāvēršas pie speciālista.

Viņš atzīmēja, ka sabiedrības izglītošana un veselības pratība veicina to, ka vairāk cilvēku vēršas pie ārsta. Līdzīgi tas notiek arī reto slimību diagnosticēšanā. Ja kādreiz slimnīca jaundzimušajiem veica skrīningu uz divām slimībām, tad - sešām, bet šogad skrīnings tiek veikts jau 15 slimībām, un nākotnē to plānots vēl paplašināt. Ābols ir pārliecināts, ka tas noteikti vairo diagnosticēto pacientu skaitu.

Runājot par nepieciešamību pēc medicīniskās palīdzības, viņš pauda, ka to vairo tas, ka šobrīd tiek izglābti daudz vairāk pacientu nekā pirms desmit vai divdesmit gadiem, gan runājot par smagām slimībām, gan priekšlaicīgi dzimušajiem bērniem, ar sarežģītiem kardiovaskulāriem vai neiroloģiskiem defektiem, iedzimtām pataloģijām. Bērni daudz vairāk tiek izglābti, un tas arī prasa komplicētu kopējā veselības stāvokļa uzraudzību ilgstošā laika periodā, tostarp atkārtotas operācijas, rehabilitāciju un tamlīdzīgi.

"Pieprasījums nemazinās un pat aug. Ja mums ir diezgan konstants pacientu skaits, kas saņem palīdzību stacionārā slimnīcā, tad tagad redzam pieaugošu tendenci neatliekamajā palīdzībā. Mēs redzam pieaugošu tendenci pieprasījumā un arī pakalpojumu saņemšanā mūs ambulatorajos centros, kas ir gan diagnostikas, gan speciālistu konsultācijas, kā arī dienas stacionārā," sacīja Ābols, piebilstot, ka pacientu pieaugums nav vērojams vien diennakts stacionārā, kur to skaits ir konstants.

Pēc viņa paustā, tā ir daļa no slimnīcas stratēģijas - vecināt visus tos pakalpojumus, kas neprasa pacienta nakšņošanu slimnīcā. Tas varbūt ir pretēji priekšstatam par slimnīcas darbu, bet slimnīca uzskata, ka pacientam ir vislabāk ārstēties ārpus slimnīcas, un arī laiku, kad pacients atrodas slimnīcā, tā mēģina padarīt īsāku un intensīvāku.

Vaicāts par bažām, ka, saīsinot laiku slimnīcā, kaut kas var palikt nepamanīts, Ābols atzīmēja, ka slimnīcas speciālisti uzmanīgi monitorē kvalitātes kritērijus un uzskaita pacientu atgriešanās laiku, piemēram, 24 stundu, 72 stundu laikā. Tas norādītu, ja speciālisti būtu palaiduši kaut ko garām. Patlaban gan neesot nekādu indikāciju, ka slimnīcas pieeja kaut kādā mērā būtu radījusi riskus un samazinājusi ārstniecības kvalitāti.

Vienlaikus viņš atzina, ka, lai, cik daudz būtu darīts, runāts un pievērsta uzmanība bērnu traumatisma mazināšanai, pārliecinoši laba efekta nav. Traumu joprojām ir pietiekami daudz, tās nemazinās. Turklāt tām ir ļoti sezonāls raksturs, līdz ar pirmajām siltajām dienām un brīvdienām atkal parādās batutu un velo traumas.

"Kas ir būtiski - traumu ir daudz. Ir dažas lietas, ko mums izdodas uzlabot, un, paldies jāsaka atbalstītājiem un arī politiķiem, kas sadzird noteiktas aktualitātes, kā, piemēram, skrejriteņiem izdevās virzīt noteikumus par ķiveru lietošanu. Cerams, ka ķiveru lietošana mazinās gūto traumu skaitu un traumu smagumu," pauda Ābols.

Viņš norādīja, ka tas ir nebeidzams stāsts, jo ir problēmas, kas prasa valstisku un pastāvīgu risinājumu, kā, piemēram, bērnu peldētprasme. Tā nav tiešā veidā trauma, bet ir viens no biežākajiem riskiem bērna dzīvībai, un Latvijā joprojām ir ļoti augsts noslīkušo bērnu skaits. Tam ir nepieciešama valstiska pieeja, kā laicīgi attīstīt bērnu peldētprasmi. Katram bērnam izstāvēt klāt nav iespējams, atzīmēja Ābols.

Slimnīcas valdes priekšsēdētājs uzsvēra, ka slimnīca par bērnu traumatismu turpinās runāt, izglītot, tostarp kampaņās aktualizējot vecāku priekšzīmi. "Bērnu veselībā paradumi un vecāku priekšzīme ir viens no būtiskākajiem faktoriem," viņš pauda.