VVC: "Iekļaujošas valodas ceļvedī" apkopotie ieteikumi drīzāk uzskatāmi par vārda brīvības ierobežošanu (2)

Kā aģentūrai LETA atzīmēja VVC, marta nogalē iznākušais izdevums neesot "aprobēts un saskaņots ar kādu no kompetentajām institūcijām", piemēram, VVC Latviešu valodas ekspertu komisiju, Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju vai Latviešu valodas aģentūru.

Ceļvedī esot mehāniski apkopota dažādos avotos pieejamā informācija par iekļaujošu komunikāciju citās valodās, "nekorekti tos attiecinot uz latviešu valodu kopumā un atsevišķiem tās funkcionālajiem stiliem", pauž VVC.

VVC vērtējumā, vairākus latviešu valodā lietotus jēdzienus, terminus un nosaukums ceļvedis piedāvā aizstāt ar formas un nozīmes ziņā neatbilstošiem apzīmējumiem. Tāpēc ceļvedī sniegtos ieteikumus izvairīties no noteiktu vārdu un frāžu lietošanas latviešu valodā esot jāvērtē "ārkārtīgi kritiski".

"Cieņpilna attieksme pret citām personām nav panākama ar šāda veida vadlīnijām un valodas manipulāciju," uzskata VVC, uzsverot, ka iekļaujošai pieejai nevajadzētu deformēt valodas struktūras un pasaules uztveri.

Kā ziņots, marta izskaņā Latvijā iznāca iekļaujošas komunikācijas rokasgrāmata latviešu valodā, kuras autore ir Veckalne. Rokasgrāmatā skaidrots, kas ir iekļaujoša valoda, uzsvērti šādas komunikācijas ieguvumi, kā arī apkopoti būtiskākie iekļaujošas valodas ieteikumi un piemēri.

Ceļveža autore vērtē, ka arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta cieņpilnai komunikācijai - uzlabojas sabiedrības prasme pamanīt izteiktus aizspriedumus un stereotipus. Uzskaitot iespējamos ieguvumus, Veckalne norādīja, ka iekļaujošas valodas izmantošana ne tikai mazina diskriminācijas vai apdraudējuma sajūtu, bet arī veido pozitīvu organizācijas tēlu un uzrunā plašāku auditoriju.

Pēc autores vārdiem, šis esot pirmais šāda veida izdevums Latvijā. Līdz šim latviski izdota tikai Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta 2018.gadā sagatavotā brošūra "Iekļaujoša komunikācija Padomes ģenerālsekretariātā".