Ušakovs kukuļošanas lietu pret viņu un Ameriku dēvē par safabricētu (1)

LETA jau rakstīja, ka EP deputāti ceturtdien, 11.aprīlī, neatbalstīja parlamentārās imunitātes atcelšanu Ušakovam un Amerikam.

Ušakovs aģentūrai LETA uzsvēra, ka viņš nebaidās aizstāvēt savu taisnīgumu tiesā. Politiķis atzīmēja, ka nesen ir uzvarējis tiesvedībā, kurā viņš tika apsūdzēts par slēptu videonovērošanas ierīci vienā no Rīgas domes telpām. Tagad EP deputāts gaida kompensāciju.

"EP Juridiskās komisijas un parlamenta deputātu vairākums nobalsoja par imunitātes saglabāšanu. Šāds lēmums man personiski ir ļoti nozīmīgs. Lēmumā skaidri un gaiši paustas aizdomas, ka tā ir politiska vajāšana. Tāpat ir aizdomas par izmeklēšanas kvalitāti, patiesajiem motīviem un tā tālāk. Man bija svarīgi to dzirdēt no saviem kolēģiem parlamentā," sacīja EP deputāts.

Kā noskaidroja aģentūra LETA, Ušakova un Amerika pārvēlēšanas gadījumā prokuratūra varētu atkārtoti vērsties EP ar ierosinājumu par deputāta imunitātes atcelšanu. Ameriks gan gaidāmajās EP vēlēšanās nekandidē.

Komentējot EP lēmumu, Latvijas Ģenerālprokuratūras Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas prokurors Monvīds Zelčs aģentūrai LETA norādīja, ka imunitāte abas amatpersonas sargā un acīmredzot nekādas apsūdzības nevarēs celt, kamēr viņi būs EP deputāti.

EP lēmumu varētu uzskatīt kā mēģinājumu "torpedēt" krimināllietas tālāko izmeklēšanu, tomēr vienlaikus Zelčs domā, ka "tā nu galīgi nepaliks, ka līdz ar EP lēmumu šī lieta beigsies".

Pagaidām iespējas abus politiķus apsūdzēt nav, taču pirmais atskaites punkts būs jūnijs, kad sagaidāmas jaunas EP vēlēšanas. Ja kāds no viņiem tiek pārvēlēts, tad pastāv nepieciešamība atkārtoti vērsties EP, lai noņemtu imunitāti. "Ja šāds variants piepildās, tad mums tā acīmredzami, visdrīzāk, būs jārīkojas. Ja amatpersonai ceļ apsūdzību un kādu brīdi viņš nav deputāts, bet viņš tiek atkārtoti pārvēlēts, tad vienalga laikam jāvēršas pie EP," norādīja prokurors.

Komentējot EP minēto, ka attiecīgais tiesiskais process tika sākts ar mērķi kaitēt attiecīgā deputāta politiskajai darbībai, Zelčs norādīja, ka EP jebko var uzrakstīt savā argumentācijā.

Prokuroram esot grūti spriest, cik EP deputātu iedziļinājās prokuratūras ierosinājumā par abiem politiķiem, taču viņš uzskata, ka tādu bijis diezgan maz. Vienlaikus EP deputāti neesot tiesa, kurai jāvērtē pierādījumi. "Viņi skatās kas ir uzrakstīts apsūdzības projektā jeb nosūtītajā pieprasījumā, un no tās tad arī vadās," uzsvēra Zelčs.

Prokurors atgādināja, ka Ušakovs netiks apsūdzēts par nekādām darbībām, kuras viņš būtu veicis kā EP deputāts un kādām savām politiskām darbībām. "Darbības ko viņš ir veicis kā Rīgas domes priekšsēdētājs, ir tikai viens no aspektiem. Pamatā jau nav mūsu vēršanās pret viņu kā politiķi, arī strādājot Rīgas domē, bet gan tas, ka viņš ir vienojies ar privātpersonu par to, ka darbības tiks veiktas par kukuļiem," norādīja prokurors.

Zelčs arī apliecināja, ka tieši Ušakovam, atšķirībā no Amerika, potenciālā apsūdzība ir nopietnāka, jo Ušakovs ir "centrālā persona" šajā kriminālprocesā.

Lai arī EP lēmums rada problēmas prokuratūrai, tā negatavojas kriminālprocesu izbeigt, atkārtoja Zelčs.

Vienlaikus prokurors nešaubās, ka Ušakovs to turpinās saukt par politisko vēršanos pret viņu, taču prakse liecina, ka politiskajos amatos esošas amatpersonas teju katrā krimināllietā apgalvo, ka vēršanās pret tām notiek politiskās darbības dēļ.

Jau ziņots, ka prokurors pieprasījis atcelt imunitāti Ušakovam, lai sāktu kriminālprocesu pret viņu par noziedzīgu nodarījumu - kukuļa - iegūšanu pirms nelikumīgas darbības veikšanas trešās personas interesēs, būdams valsts amatpersona, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, un par pārkāpumu - svešas mantas piesavināšanos, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu, lielā apmērā un organizētā grupā.

Prokurors pieprasījis atcelt imunitāti Amerikam, lai sāktu kriminālprocesu par noziedzīgu nodarījumu - kukuļa iegūšanu pirms nelikumīgas darbības veikšanas trešās personas interesēs, izmantojot dienesta stāvokli.

EP Juridiskās komisijas sagatavotajā priekšlikumā atzīmēts, ka no 2017.gada 22.jūlija līdz 2017.gada 17.septembrim Ušakovs, būdams Rīgas pilsētas mērs, proti, atrazdamies publiski atbildīgā amatā, kā arī pārstāvot Rīgas pašvaldību kā Rīgas pārvadājumu uzņēmuma akcionāru, cita starpā uzņēmuma "Rīgas mikroautobusu satiksme" pastarpinātajam īpašniekam esot pieprasījis kukuli 50% apmērā no summām, ko šis uzņēmums saņēma no Rīgas pašvaldības par tā pārvadātajiem pasažieriem, kuriem ir bijušas tiesības uz braukšanas maksas atlaidēm.

Pēc EP Juridiskās komitejas paustā, arī Ameriks, būdams Rīgas pilsētas vicemērs - atrazdamies publiski atbildīgā amatā - citastarp uzņēmuma "Rīgas mikroautobusu satiksme" pastarpinātajam īpašniekam esot pieprasījis kukuli 50% apmērā no summām, ko šis uzņēmums saņēma no Rīgas pašvaldības par tā pārvadātajiem pasažieriem, kuriem bijušas tiesības uz braukšanas maksas atlaidēm.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2023.gada maijā bija rosinājis Ģenerālprokuratūrai apsūdzēt bijušo Rīgas mēru Ušakovu, viņa toreizējo vietnieku Ameriku un vēl vairākas personas lietā par aptuveni desmit miljonu eiro zaudējumu radīšanu Rīgas pašvaldībai un tās kapitālsabiedrībai.

KNAB 2023.gada 10.maijā nodeva Ģenerālprokuratūrai kriminālprocesu, kurā ieguva pietiekamus pierādījumus, ka četras bijušās Rīgas domes un tās kapitālsabiedrības amatpersonas, kā arī viena fiziska persona, mantkārīgu mērķu vadītas, radīja minibusu pasažieru pārvadājumu pilnsabiedrībai ienākumus, kuru daļa bija atmaksājama kā regulārs kukulis skaidrā naudā divām bijušajām Rīgas domes augstākajām amatpersonām, aģentūru LETA informēja KNAB.

Noziedzīgo nodarījumu rezultātā pašvaldībai un tās kapitālsabiedrībai radīts vairāk nekā 10 miljonu eiro mantiskais zaudējums.

KNAB izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks, izmantojot savu kā pašvaldības vadošo amatpersonu dienesta stāvokli, pieprasīja no fiziskas personas - minibusu pasažieru pārvadājumu pilnsabiedrības pastarpinātā īpašnieka - kukuli lielā apmērā.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs, viņa vietnieks un pilnsabiedrības pastarpinātais īpašnieks vienojās par nepieciešamajām darbībām, lai īstenotu kukuļošanu.

Vienošanās paredzēja veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai pilnsabiedrība varētu saņemt no Rīgas domes caur tās kapitālsabiedrību maksājumus par pasažieru ar braukšanas maksas atvieglojumiem pārvadāšanu, un 30% no šiem ieņēmumiem katru mēnesi skaidrā naudā kā kukuli maksāt Rīgas domes priekšsēdētājam un viņa vietniekam. Šādus papildu ienākumus pilnsabiedrība un tās dalībnieki guva no 2018.gada maija līdz 2020.aprīlim.

Lai panāktu grozījumus normatīvajos aktos, divas citas pašvaldības kapitālsabiedrības amatpersonas sagatavoja un sniedza lēmumpieņēmējiem nepatiesu informāciju par braukšanas maksas atvieglojumu piešķiršanas pamatotību un ietekmi uz pašvaldības un tās kapitālsabiedrības saimnieciskajām interesēm.

Noziedzīgajā nodarījumā iesaistītās personas apzinājās braukšanas maksas atvieglojumu ieviešanas prettiesiskumu un zaudējumu radīšanu Rīgas domei un tās kapitālsabiedrībai. Noziedzīgo nodarījumu rezultātā radītas smagas sekas - pašvaldībai un tās kapitālsabiedrībai nodarīts vairāk nekā 10 miljonu eiro mantiskais zaudējums.

KNAB rosinājis sākt kriminālvajāšanu pret četrām bijušajām valsts amatpersonām un vienu fizisku personu, kā arī turpināt pirmstiesas izmeklēšanas laikā uzsākto piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas procesus pret četrām juridiskām personām, kuru interesēs īstenoti noziedzīgie nodarījumi.

KNAB šo kriminālprocesu 2023.gada 13.februārī izdalīja no iestādes 2019.gadā sākta kriminālprocesa.