Aicina izlūkdienestus publiskot Krievijas finansētu politiķu vārdus

Deputāti īpaši norāda uz labējo politiķu saitēm ar agresorvalsti.

Par Krievijas finansējumu Eiropas Savienības (ES) politiķiem eirodeputāti diskutēja šonedēļ.

"Mēs pieprasām vārdus, skaitu, kam tika maksāts, kurai partijai, kas bija vidutāji, ar kādu mērķi un cik daudz," norādīja EP liberāļu frakcijas līdere Valērija Ajē, kas pārstāv Francijas prezidenta Emanuela Makrona dibināto partiju "Renesanse".

Viņas partijas biedre Natālija Luazo uzsvēra, ka izlūkdienestiem "tiem zināmā informācija jāpublisko" pirms jūnijā gaidāmajām EP vēlēšanām, jo "cilvēkiem ir tiesības zināt, vai viņi balso par godīgiem kandidātiem vai nopirktiem kandidātiem".

Ajē arī aicināja diskutēt par Čehijas un Polijas izlūkdienestu 27.martā publicēto informāciju, ka EP deputāti un deputāta kandidāti ir saņēmuši naudu no Krievijas par propagandas izplatīšanu.

Par vidutāju darījumos tiek uzskatīta prokrieviskā vietne "Voice of Europe", kas bāzēta Prāgā un pieder ar Kremli saistītajam oligarham Artjomam Marčevskim.

Čehijas un Polijas izlūkdienesti norāda, ka politiķiem Krievija maksājusi "desmitiem tūkstošu eiro", tomēr, turpinoties izmeklēšanai, netiek atklāts, kas saņēmis naudu no Krievijas.

Čehijas iekšējās izlūkošanas dienests BIS portālam "EUobserver" apliecināja, ka "pagaidām detalizētāka informācija netiks publiskota".

Kādas citas ES dalībvalsts izlūkdienesta pārstāvis izteicies, ka Čehija un Polija izvēlējusies publiski runāt par Krievijas maksājumiem politiķiem, kamēr citu valstu izlūkdienesti labprātāk publiski par to nerunā.

Debatēs EP, kurās labēji centriskie, kreisi centriskie un zaļo pārstāvji aicināja publiskot Krievijas maksājumus saņēmušo politiķu vārdus, izskanēja arī aizdomas, ka Krievijas naudai lielāka ietekme ir uz galēji labējiem EP deputātiem, no kuriem daļa ir sniegusi intervijas "Voice of Europe".

Francijas sociālists Rafaēls Gluksmans kritizēja arī miljardiera Īlona Maska kontrolēto platformu "X", kas turpina izplatīt "Voice of Europe" saturu, neskatoties uz izskanējušām apsūdzībām.

ES vērtību komisāre Vera Jourova EP deputātiem solīja vērsties pret platformām, kas izplata Krievijas melus, tomēr uzsvēra, ka spiegošanas vai korupcijas lieta ir atsevišķu dalībvalstu kompetencē.

EP deputāti arī aicināja sākt iekšējo izmeklēšanu par Krievijas ietekmi, tomēr EP var tikai noteikt sodanaudu deputātiem, kas nav deklarējuši maksājumus no trešajām pusēm.

Trešdien EP secināja, ka no Latvijas ievēlētā Tatjana Ždanoka ir pārkāpusi rīcības kodeksu par ienākumu un dāvanu deklarēšanu. Izskanējušas aizdomas, ka Ždanoka ir darbojusies kā Krievijas spiedze, tomēr EP var uzlikt viņai tikai 1750 eiro sodu, vēsta portāls "Politico".