"Mēs savu bērnību neizvēlējāmies." Brāļi Arnis un Valters Krauzes tiekas tēva mājās

Kā zināms, Liezērē saimnieko Arnis, un Valters viņu apciemojis šā gada martā pēc abu kopīgā skatuves projekta "Krauze pret Krauzi", kas notika Madonā.

"Tovakar mēs daudz ko izrunājām, daudz ko viens no otra stāstiem uzzinājām. Un manos 53 gados nu ir drusku mierīgākas izjūtas. Protams, mēs savu bērnību neizvēlējāmies, un man nav pārmetumu Arnim, ka viņam bērnībā bija labāk, vai otrādi. Tas viss ir palicis tur, pirms daudziem, daudziem gadiem, bet mēs forši izrunājāmies," žurnālam "Kas Jauns" teic Valters.

Arnis atklāj, ka izvadājis Valteru pa viņu senču takām, izrādot vietas, kur dzīvoja viņu vecvecāki. "Tinām pagātni, izrunājām visu mūsu bērnību, ko viens par otru līdz šim nezinājām.

Saruna ievilkās līdz rītam, pa vidu bija gan smiekli, gan pa kādai asarai.

Un labi, ka to izrunājām; ja būtu speciāli ieplānojuši - satiksimies pie ugunskura, plēsīsim vaļā brūces -, diez vai tas būtu tik dabiski sanācis," prāto Arnis. 

Valters piebilst: "Biju pārsteigts, ka tad, kad Arnis mani aizveda arī uz vectēva mājām, atmiņā parādījās kaut kādi uzplaiksnījumi. Atcerējos autobusa pieturu, fermu tālumā..." Arnis apstiprina: "Valters pat tēva mājās atcerējās izkārtojumu - kur bija skapis, kur gulta! Apbrīnojami, bet beidzamo reizi viņš tur bija pirms 50 gadiem!"

Valters uzsver, ka abiem vienam otram nav jāpierāda sava brāļu būšana, nav tagad pēkšņi jāatgūst visi šie gandrīz 50 gadi, kad bijuši šķirti, taču viņu satikšanās notiek brīvi un plūstoši.

Vairāk lasi žurnāla "Kas Jauns" 9. aprīļa numurā!