Politiķiem rodoties domstarpībām, vai Otrā pasaules kara piemiņas memoriāla Lestenē likumprojekta mērķī iekļaut atsauci par leģionāriem, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti otrdien nolēma šo jautājumu uzdot vēl pārrunāt ekspertu darba grupā.
Diskutē, vai Lestenes memoriāla likumprojektā iekļaut atsauci par leģionāriem
Kultūras ministre Agnese Logina (P) pēc noteiktā termiņa bija iesniegusi priekšlikumu par likumprojekta mērķi noteikt - uzturēt un stiprināt sabiedrības vēsturisko atmiņu un veicināt sabiedrības izpratni par notikumiem Latvijas teritorijā Lestenes apkārtnē, kā arī nodrošināt faktos balstītu vēsturisko notikumu atspoguļojumu un godināt to latviešu karavīru piemiņa, kuri tika iesaistīti un krita Otrā pasaules kara laikā.
Pret šādu priekšlikumu iebilda opozīcijā esošās "Nacionālās apvienības" deputāti Ilze Indriksone un Nauris Puntulis, kuri ierosināja likumprojekta mērķi izteikt viņu piedāvātajā redakcijā.
Viņi piedāvāja likumprojektā ierakstīt, ka tā mērķis ir "uzturēt un stiprināt sabiedrības vēsturisko atmiņu un veicināt sabiedrības izpratni par notikumiem Latvijas teritorijā Lestenes apkārtnē Otrā pasaules kara laikā, nodrošinot vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu, balstoties uz Saeimas 1998.gada 29.oktobra Deklarāciju par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā, un faktos balstītu vēsturisko notikumu atspoguļojumu, godinot latviešu karavīru piemiņu, kuri tika iesaistīti un krita Otrā pasaules kara laikā".
NA deputātu priekšlikumu komisijas deputātu vairākums neatbalstīja, paužot nostāju, ka atsaukšanās uz Saeimas 1998.gada 29.oktobra Deklarāciju par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā nav nepieciešama. Indriksone savukārt sprieda, ka Loginas piedāvātais priekšlikums būtiski sašaurinot likumprojekta mērķi. Viņa solīja diskutēt par to Saeimas sēdē.
Ņemot vērā, ka arī par citiem priekšlikumiem likumprojektam pirms trešā lasījuma varētu būt diskusijas, komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (JV) uzdeva ekspertiem darba grupā vēl pārrunāt priekšlikumu būtību un vienoties par atbilstošāko redakciju.
Saeima pagājušā gada decembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru iecerēts nodrošināt Lestenes luterāņu baznīcas un Otrā pasaules kara piemiņas vietas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.
Kā atzīmē likumprojekta autori, Kurzemē Otrā pasaules kara beigu posmā cīnījās vairāk nekā miljons karavīru. Tās ir lielākās un asiņainākās kaujas Latvijas vēsturē, un Lestene bija šo kauju centrā. Pie Lestenes luterāņu baznīcas izveidotā piemiņas vieta vēsta par traģiskajiem notikumiem Otrā pasaules kara laikā un glabā kritušo latviešu karavīru un nacionālo partizānu piemiņu.
Ar likumu iecerēts noteikt piemiņas vietas kultūrvēsturisko vērtību, aizsargājamā kultūrvēsturiskā mantojuma statusu, juridisko piederību, uzturēšanas un apsaimniekošanas kārtību. Tāpat plānots noteikt izmantošanas, izpētes, konservācijas un restaurācijas finansēšanas kārtību, tostarp paredzot, ka valsts varēs piedalīties pieminekļa atjaunošanas un attīstības finansēšanā, ja gadskārtējā valsts budžeta likumā šiem mērķiem būs paredzēti finanšu līdzekļi.
Plānots, ka valsts līmenī tiks saglabāta latviešu karavīru piemiņa un izveidota pastāvīga ekspozīcija par karavīru, pretošanās kustības dalībnieku un iedzīvotāju vēsturi Kurzemē Otrā pasaules karā un pēc tā, veicinot vienotu Latvijas vēstures izpratni.