Rinkēvičs aicina paplašināt izpratni par mazākumtautības jēdzienu un mazināt sabiedrisko mediju birokrātisko slogu

Valsts prezidenta vadītajā diskusijā par sabiedrisko mediju turpmāko attīstību tika pārrunāts sabiedrisko mediju darbības modelis, Nacionālajā drošības koncepcijā paredzētais termiņš 2026.gadā atteikties no krievu valodas sabiedriskajos medijos un pieaugošie draudi žurnālistiem. Vislielākās diskusijas diskusijas dalībnieku vidū raisīja valodas jautājums.

Sabiedrisko mediju pārstāvji pauda vienprātīgu viedokli tam, ka pāreja uz pilnīgu krievu valodas satura pārtraukšanu sabiedriskajos medijos no 2026.gada nenāks par labu Latvijas drošībai, jo šobrīd Latvijas Radio 4 (LR4) un "Rus.lsm" esot vienīgie kanāli, kuri spēj sasniegt Latvijas krievvalodīgos pilsoņus un veicināt viņu lojalitāti valstij.

Latvijas Radio galvenā redaktore Anita Brauna pauda pārliecību, ka izslēdzot Latvijai lojālus informācijas kanālus krievu valodā, tiks vājinātas medija pozīcijas informatīvajā karā. Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs Uģis Lībietis noraidīja publiski izskanējušo kritiku par divām informatīvajām telpām, norādot, ka Latvijas Radio 1 un LR4 kolēģi koordinē savu darbu tā, lai materiāli neatšķirtos pēc to būtības. Savukārt LR4 direktore Ilona Madesova skaidroja klātesošajiem, ka šajā kanālā kopumā skan 10 mazākumtautību valodas, un LR4 ir dzirdams raidījums gan Ukrainas bēgļu auditorijai, gan kalpo kā platforma Baltkrievijas opozicionāru raidījumam. Tāpat LR4 skan starptautisko mediju "BBC" un "Deutsche Welle" ziņas un mūzika dažādās valodās. Mūzikas saraksts krievu valodā sastāv no izpildītajiem, kas aizliegti Krievijā.

"Latvijas Televīzijas" (LTV) valdes priekšsēdētājs Ivars Priede argumentācijā atsaucās uz nesen veiktu sabiedriskā labuma pētījumu, saskaņā ar kuru viena trešā daļa auditorijas sabiedrisko mediju lieto tikai krievu valodā. Priede pauda bažas, ka nenodrošinot saturu krievu valodā, šī auditorijas daļa tiks pazaudēta. Priede atsaucās arī uz Eiropas un Ukrainas kolēģiem, norādot, ka abos reģionos šobrīd tieši tiek domāts, kā uzrunāt krievvalodīgos.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Iekšējās drošības apakškomisijas vadītājs Edvīns Šnore (NA) pauda kritiku, ka redakcijas divās valodās 30 gadu laikā nav panākušas krievvalodīgo integrāciju, taču LTV galvenā redaktore Sigita Roķe uzsvēra, ka televīzija un radio ir sabiedriskie mediji, nevis valsts mediji, un kaut arī tie risina dažādas sabiedriskās problēmas, tomēr tie nav "panaceja, kas radīta, lai risinātu visas valsts problēmas". Roķes ieskatā daudzas problēmas atrisinātos pašas, ja politiķi un valsts amatpersonas vairāk uzticētos sabiedriskajiem medijiem un žurnālistiem kopumā.

"Mēs dzīvojam Latvijā un mīlam savu valsti. Bet mēs esam sabiedriskais medijs. Mēs gribam atrast savas tēmas, vietas, laiku, platformas, valodas paši, kalpojot sabiedrībai, domājot par sabiedrību un tās dienaskārtību nevis politiķu dienaskārtību.

(..) Mēs neesam ne bezatbildīgi, ne muļķi, ne stulbi. Uzticaties, ka mēs negribam būt pretvalstiski, mēs negribam neievērot nacionālās intereses, kas mums tiek pierakstīts. Mēs gribam veidot šo valsti labāku," teica Roķe.

Komentējot sabiedrisko mediju birokrātisko slogu, klātesošie bija vienisprātis, ka mediju vadībai ir jāgatavo pārāk daudz atskaites. Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne šajā kontekstā rosināja gaidāmajam apvienotajam medijam mainīt juridisko statusu.

"Komerclikums un atskaitīšanās kārtība kā kapitālsabiedrībai ir neloģiska. To zina juristi, to zinām mēs, ka mēs zīmējam likviditātes ciparus, zinot, ka šīs kapitālsabiedrības nebūs ar peļņas gūšanas mērķi. Tas ir lieks darbs, ar ko esam apkrāvušies, un nav jēga to atstāt uz nākamo gadu," teica Klapkalne.

Savukārt attiecībā uz draudiem žurnālistiem, mediju galvenie redaktori sacīja, ka jau šobrīd nepieciešams pierunāt darbiniekus neiet prom no darba pēc tam, kad tie saskārušies ar agresijas viļņiem sociālajos medijos. Brauna rosināja pievērst tiesībsargājošo institūciju uzmanību vairāk ķengu portāliem latviešu valodā, kurā tiek sistemātiski diskreditēti ne tikai žurnālisti, bet arī valsts augstākās amatpersonas. "Jāķeras pie saknēm un jārisina problēmas, kas tiešām ir sarežģītas," pārliecināta ir Brauna.

Reflektējot par dzirdēt, Rinkēvičs sacīja, ka ir sadzirdējis mediju pārstāvju sašutumu, un pauda ticību tam, ka medijos strādā valsts patrioti, kas dara savu darbu pēc labākās sirdsapziņas. Vienlaikus izmaiņām pēc 2026.gada 1.janvāra jābūt, taču "neiznīcinot jau sasniegto".

"Mēs nedrīkstam dot signālu, ka Saeimas lēmumus var nepildīt; kaut kādas izmaiņas būs nepieciešamas. Un mēs nevaram visus mazākumtautības cilvēkus uzrunāt caur krievu valodu. Ir lietas, kuras laiks prasa mainīt, bet tā, lai tas notiktu veidā, kurā mēs neiznīcinām sasniegto, bet paplašinām izpratni par to, kas ir mazākumtautības," sacīja Valsts prezidents.

Rinkēvičs aicināja Kultūras ministriju, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (SEPLP), Saeimas atbildīgo apakškomisiju un sabiedriskos medijus strādāt kopā un atrast risinājumu.

Savukārt kultūras ministre Agnese Logina (P) pauda gatavību meklēt risinājumus tam, lai atvieglotu sabiedriskos medijus no birokrātiskās sloga.

LETA jau vēstīja, ka Rīgas pilī pirmdien plkst.15 notiks diskusija par sabiedrisko mediju turpmāko attīstību Latvijā.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir iniciējis šo sarunu ar mērķi pārrunāt aktuālos sabiedrisko mediju apvienošanas jautājumus, sabiedrisko mediju pārvaldības modeli un redakcionālo neatkarību, sabiedrisko mediju pāreju uz saturu valsts valodā no 2026.gada 1.janvāra, kā arī satura nodrošinājumu mazākumtautību valodās.