Publicēta šī gada Latvijas ceļu būvdarbu karte

Šogad dažādu veidu darbi plānoti aptuveni 450 kilometros valsts autoceļu un 12 tiltiem. Plašākie darbi notiks uz reģionālajiem autoceļiem – 220 kilometros – un uz valsts vietējiem autoceļiem – 159 kilometros. Uz valsts galvenajiem autoceļiem darbi notiks 71 kilometrā.

No šiem 450 kilometriem valsts ceļu 193 kilometros atjaunos asfaltbetona segumu, 123 kilometrus pārbūvēs, savukārt 67 kilometriem grants ceļu veiks divkārtu virsmas apstrādi. Taps arī gājēju un velosipēdistu infrastruktūru kopumā 24 kilometru garumā. Tiks pārbūvēti pieci tilti, vēl septiņus nojauks un uzbūvēs no jauna.

Lielākie būvdarbu objekti šajā sezonā būs Vidzemes šosejas (A2) posms no Melturiem līdz Bērzkrogam, kur tiks pabeigta pērn iesāktā pārbūve, kā arī iepriekšējā vasarā sāktie darbi turpināsies arī uz Rīgas apvedceļa (A5) Babītē. Abos posmos autobraucējiem arī šogad būs jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem. Uz reģionālajiem autoceļiem lielākie darbi plānoti Kurzemē – uz autoceļa Ventspils–Dundaga (P77) no Ventspils līdz Ancei, Vidzemē – uz autoceļa Smiltene–Valka (P24) no Smiltenes līdz pagriezienam uz Mēriem. Savukārt Salacgrīvā šogad tiks būvēts jauns tilts pār Salacu.

Uzlabojot satiksmes drošību, šogad valsts ceļu tīklā sāks trīs jaunu gājēju un velosipēdistu infrastruktūras posmu būvdarbus un vēl trijos darbus pabeigs. Būvdarbus sāks:

• gar vietējo autoceļu Valmiera–Brenguļi–Biksēja (V196) no Valmiera līdz Brenguļiem (0,00.–5,00. km);
• gar valsts galveno autoceļu Liepāja–Lietuvas robeža (A11) no Liepājas līdz Bernātiem (10,42.–20,09. km);
• gar reģionālo autoceļu Aizkraukle–Jēkabpils (P76) no Salas līdz Jēkabpilij (38,65.–42,57. km).

Savukārt pabeigs gājēju un velosipēdistu celiņu izbūvi:

• gar reģionālo autoceļu Jelgava–Iecava (P93) no Jelgavas līdz Ānes un Teteles ciemiem (3,2. km–5,2. km);
• gar reģionālo autoceļu Umurga–Cēsis (P14) no Cēsīm līdz pagriezienam uz Līvu ciemu (39,70.–40,95. km);
• gar autoceļu Dobele–Bauska (P103) Elejā.

Satiksmes drošības uzlabošanai arī pārbūvēs divus satiksmes mezglus. Par rotācijas apli pārbūvēs autoceļu Inciems–Sigulda–Ķegums (P8) un Rīga–Ērgļi (P4) krustojumu Ogres novada Suntažos (47,9.–48,1. km). Savukārt Vidzemes šosejas (A2) posmā no Rīgas robežas līdz Garkalnei šogad plānotas izmaiņas satiksmes organizācijā. Visā posmā paredzēts izveidot jaunu, autovadītājiem labāk uztveramu virzienu rādītāju sistēmu, slēgt daļu no apgriešanās vietām. Rīgas apvedceļa (A4) (Baltezers–Saulkalne) un vietējā valsts autoceļa Pievedceļš Langstiņiem (V54) krustojumā paredzēts samazināt kreiso manevru skaitu. Lai uzlabotu redzamību, uz autoceļa Garkalne–Alauksts (P3) pārvada rampas pār Vidzemes šoseju pārbūvēs barjeras, mezglā arī uzstādīs apgaismojumu.

Kopumā valsts ceļu tīklā šogad tiek plānoti kapitālieguldījumi 163 miljonu eiro apjomā, tai skaitā 47 miljoni eiro ir prognozētais ES Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējums.

Fokuss uz valsts vietējās un reģionālās nozīmes autoceļiem skaidrojams ar finansējuma struktūru – šogad no valsts budžeta ir pieejams par trīs miljoniem eiro vairāk tieši vietējās mobilitātes nodrošināšanai un pagastu centru savienošanas programmas realizācijai. Savukārt valsts reģionālajos ceļos liela daļa ieguldījumu tiek veikti administratīvi teritoriālās reformas (ATR) ietvaros.

Būvdarbi jau ir uzsākti 7 valsts ceļu posmos, kā arī uz 3 tiltiem. Lielākie satiksmes ierobežojumi remontdarbu dēļ patlaban ir uz reģionālajiem autoceļiem Ventspils–Kolka (P124) pie Ventspils, Kandava–Saldus (P109) posmā no Zantes līdz Zemītei un Smiltene–Valka (P24) pie Smiltenes.

Valsts autoceļu būvdarbu plānošana notiek atbilstoši Valsts galveno autoceļu attīstības stratēģijai 2020–2040, Valsts reģionālo un vietējo autoceļu būvniecības stratēģijai 2027, kā arī Investīciju programmai autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. Stratēģijas tiek realizētas ar vidējā termiņa budžetam pakārtotajām trīs gadu būvdarbu programmām. LVC inženieri katru gadu izstrādā autoceļu rekonstrukcijas un atjaunošanas trīs gadu programmas, kuras tiek secīgi pārskatītas un koriģētas atbilstoši reālajai situācijai un pieejamajam finansējumam. Kopš pagājušā gadsimta 90. gadu sākuma valsts autoceļi ir uzturēti nepietiekama finansējuma apstākļos, tāpēc būvdarbi tiek veikti prioritārā secībā, izvērtējot katra ceļa posma tehniskos kritērijus. Vairāk informācijas par būvdarbu plānošanu šeit.