/nginx/o/2024/01/16/15832750t1heaac.jpg)
Jau desmit gadus politiķi sola, ka radīs risinājumu Stūra mājas jautājumam. Ar katru gadu ēkas stāvoklis kļūst sliktāks, un šobrīd tā ir pirmsavārijas stāvoklī. Vadošā koalīcija pagājušajā mēnesī vienojās par ēkas atsavināšanu un izlikšanu izsolē. Pie koalīcijas galda neviens gan nav runājis, cik reāli atrast investoru ēkai, kuras sakārtošanā vien jāiegulda 25 miljoni un kurai līdzi nāk arī muzejs, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Māja uz Stabu un Brīvības ielas stūra ir baismīgs simbols totalitārās padomju varas nežēlīgajām represijām. Valsts drošības komitejas ēkā jeb Stūra mājā, kurā izpildīti gandrīz 200 nāvessodu, 2014.gadā savas durvis vēra Okupācijas muzejs. Tas autentiskā vidē apmeklētājiem stāsta par padomju varas nežēlīgo izrēķināšanos ar pretiniekiem.
Video: "Nekā personīga" sižets
Ēka ir nolaista, un tai jau sen ir vajadzīgs kapitāls remonts. 2015.gadā atjaunota fasāde un jumts, taču ļoti vajadzīgi uzlabojumi ugunsdzēsības sistēmās un pagrabā. Tam vienmēr pietrūcis naudas. 2020.gadā Kariņa pirmā valdība vienojās par ēkas pārdošanu izsolē. No prasītajiem 4 miljoniem cena nokrita līdz 2,8. Bijis atrasts potenciālais pircējs. Taču Nacionālā apvienība, kuras pārziņā bija Kultūras ministrija, pēdējā brīdī mainīja domas un aicināja izsoli pārtraukt.
Ritvars Jansons, bijušais Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs (Nacionālā apvienība): "Es jau teicu, ka ir šie apstākļi, ka mājas vēsturiskā vērtība ir tikai augusi. Sabiedrības interese ir augusi, un šobrīd apstākļos, kad ir karš Eiropā, būtībā mums tā māja palīdz tādu vēsturisko atmiņu uzturēt, ka mēs nevaram pieļaut, ka kaut kas tāds var atkārtoties, ka Krievijas karaspēks iebruktu Latvijā un šeit atkal būtu okupācija…"
NP: "Pirms 2020.gada nebija vēsturiskā nozīme tai ēkai?"
Ritvars Jansons: "Bija, bet, kā jau es teicu, 2020.gada decembrī Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē tika izdarīts šis slēdziens, ka visa ēka ir valsts nozīmes kultūras piemineklis."
Tolaik valdība solīja meklēt citu risinājumu, lai nodrošinātu ēkas pastāvēšanu. 2021.gadā nogalē Būvniecības kontroles birojs konstatēja vairākas bīstamības, tādēļ muzeja apmeklētāji vairs nedrīkst iet ēkas pagalmā. Nākamā gada sākumā arī ugunsdzēsēji atklāja problēmas. To novēršanai nepieciešami vismaz 700 000 eiro.
Pagalms bija jāsaved kārtībā līdz pagājušā gada martam, ugunsdrošības sistēmu sakārtošanai ir dots laiks līdz šī gada 7.maijam. Nevienam gan nebija ideju, kur tam ņemt naudu. Kultūras ministrija domāja, ka tas būtu jārisina Valsts nekustamajiem īpašumiem, bet tie uzskatīja, ka naudas ieguldīšana tukšajā Stūra mājā būtu valsts līdzekļu izšķērdēšana.
Andris Vārna, “Valsts nekustamo īpašumu” valdes loceklis: "Bija priekšlikumi ēkā veidot šādu vai savādāku saturu, bet skaidrs, ka tālāk par sarunām nekas nenonāca. Mēs nevaram veikt investīcijas ēkā, kurās nav lietotāju un kurām nav kaut kāda nākotnes lietojuma, jo tas ir pretrunā ar valsts izšķērdēšanas likumu. Un, protams, ēka nepalika šo gadu laikā labākā stāvoklī, jo ēkā apzināti netika veiktas investīcijas."
Valsts nekustamie īpašumi ir Finanšu ministrijas pārziņā. Bet par Stūra māju vairāk uztraucas Kultūras ministrija, jo tajā atrodas unikālais muzejs. Lai nebūtu jāslēdz ekspozīcija, ministrs Puntulis cerēja uz naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. VNĪ aprēķināja, ka tam vajadzīgi 847 tūkstoši eiro. Valdība naudu solīja, taču beigās nepiešķīra.
Arvils Ašeradens, finanšu ministrs (Jaunā Vienotība): "Kultūras ministrija ir atbildīga par kultūras institūcijas būvēm, un šajā gadījumā kultūras ministrei esmu uzdevis šo jautājumu, un viņa neredz, ka viņai būtu nepieciešama šāda būve, un tātad tas nav vajadzīgs. Viņa ir politikas veidotāja un uzņemas atbildību par šo procesu. Savukārt Finanšu ministrija nevēlas katru gadu šīs izmaksas, ko mēs tērējam."
NP: "Bet par pagājušo gadu, kad Nacionālā apvienība vēl vadīja Kultūras ministriju, jūs nesolījāt viņiem nekādu naudu vai solījāt?"
Arvils Ašeradens: "Ziniet, piedodiet, es vienkārši esmu lidmašīnā, man jau te aizrāda, ka es ne pārāk pieklājīgi uzvedos."
Gandrīz 12 gadus kultūras nozare bija Nacionālās apvienības pārziņā, Evikas Siliņas valdībā tā nodota partijai "Progresīvie". Pārņemot kultūras nozari, partijai bija lieli plāni. Stūra mājas jautājums iekļauts arī valdības rīcības plānā.
10 gadus ilgā diskusija par Stūra mājas likteni ir atrisināta. Ēka nonāks izsolē. Lai gan šī nav pirmā reize, kad namu mēģina pārdot, apsaimniekotājs “Valsts nekustamie īpašumi” ir pārliecināts, ka Stūra māju pārdos gada vai divu laikā. Tikmēr koalīcijas partneri par to, cik reāli ir atrast investoru šai celtnei, nav interesējušies.
Nu jau opozīcijā esošā Nacionālā apvienība pagājušā gada nogalē Saeimā iesniedza īpašu likumprojektu par Stūra māju. Tā bija Naura Puntuļa iniciatīva, likumprojekts tapis vēl viņa ministrēšanas laikā. Tajā paredzēts, ka nama uzturēšana un atjaunošana veicama no VNĪ līdzekļiem. Saeimā debates nebija ilgas, likumprojektu noraidīja.
Agnese Logina, kultūras ministre ("Progresīvie"): "Es atceros, ka ar Solvitas Vības kundzi tikos pirmo reizi, manuprāt, oktobrī vai novembrī; esam tikušās vairākas reizes arī pēc tās reizes, visu laiku iepazīstot šo situāciju arvien pamatīgāk. Skaidrs, ka izvēle bija starp šiem diviem variantiem, bet viens nāk ar ļoti lielu rēķinu, otrs ir pragmatiskāks. Tā kā mans uzdevums ir nodrošināt, ka muzejs strādā, es izvēlējos virzīt šo variantu."
Visi koalīcijas partneri apliecināja – tajā brīdī konkrēta plāna vēl nebija. Bijuši vairāki scenāriji. Atsavināšana šķitusi potenciāli reālākā. Pie sadarbības galda neviens arī nav spriedis, cik reāli pārdot ēku. Koalīcijas sarunās aicinājums neatbalstīt likumprojektu esot nācis tieši no "Progresīvajiem".
Andris Šuvajevs, Saeimas deputāts, frakcijas priekšsēdētājs ("Progresīvie")
"Mēs, pirmkārt, vērtējam to, vai pats likumprojekts ir kvalitatīvs, vai tur ir aktuāla politiska vajadzība un vai šobrīd jau notiek koalīcijā kādā no ministrijām darbs pie esošās problemātikas. Ņemot vērā, ka šajā brīdī jau darbs bija iesācies, tas likās loģiski viņu nenodot tālāk Saeimas komisijām, un tas nebija konkrēts "Progresīvo" uzstādījums."
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens laikā, kad bija Saeimas deputāts, pats ieteica pieņemt speciālu likumu par Stūra māju. Gadu vēlāk, kad šāds likumprojekts nonāca Saeimā, divi deputāti – Edmunds Jurēvics un Jānis Reirs – nenobalsoja, bet pārējie no "Jaunās Vienotības" frakcijas atturējās.
Edmunds Jurēvics, Saeimas deputāts, frakcijas priekšsēdētājs ("Jaunā Vienotība"): "Mēs arī paši savā partijā nonācām pie secinājuma, ka Kultūras ministrijas piedāvātais variants ir tāds, kas saglabā šo vēsturisko aspektu, bet arī neuzliek milzīgu slogu uz valsts budžetu. Jo, būsim godīgi, šobrīd valsts budžetam nav desmitiem miljonu, lai šo vienu ēku spētu pilnībā atjaunotu. Mēs zinām, ka arī kultūras nozarē ir daudz dažādu citu lietu, kurās būtu nepieciešams arī ieguldīt. Tā ka, es domāju, šobrīd tika atrasts kompromiss."
Pēc jaunākajām aplēsēm Stūra mājas kapitālajam remontam nepieciešami vismaz 25 miljoni eiro. "Valsts nekustamie īpašumi" atteicās atklāt, kāda varētu būt izsoles sākumcena. Šobrīd jau sākta atjaunošana. Novērtējumu plānots veikt tikai pēc darbu pabeigšanas. Uzņēmums ir pārliecināts, ka ēku varētu pārdot gada vai divu laikā.
Andris Vārna, “Valsts nekustamo īpašumu” valdes loceklis: "Mēs pateicām, kāda bija iepriekšējā cena, tagad tā noteikti būtu zemāka nekā iepriekš, jo tirgus situācija ir pamainījusies, ņemot vērā, visus notikumus – gan makroekonomiskos, gan vietējos. Jā, mēs pateicām, cik aptuveni tā cena varētu būt, bet atkal, tā ir spekulācija, tādā ziņā, ka mēs aptuvenu cenu nosaucām, bet noteikti tirgus parādīs, kas ir patiesībā."
Agnese Logina, kultūras ministre ("Progresīvie"): "Protams, mēs esam par to runājuši ar dažādiem arī nekustamo īpašumu cilvēkiem un speciālistiem. Tas ir tas, ko Valsts nekustamie īpašumi saka, ēka pati par sevi ir pilsētas centrā, tā ir ļoti liela ēka, kas to padara pievilcīgu dažādiem investoriem. Protams, notiek skatīšanās uz skandināviem vai igauņiem, vai ārpus Latvijas. Un tas, kas mani pārliecina visvairāk, ka interese būtu, ir tas, ka iepriekš jau tika atrasts investors."
Ministre neredz problēmu, ka ēku varētu iegādāties ārzemnieks, kuru muzejs un Latvijas vēstures saglabāšana varētu neinteresēt. Procesā piedalīsies arī Kultūras ministrija un pieskatīs, lai muzejs tiek saglabāts.
Solvita Vība, Latvijas Okupācijas muzeja direktore: "Mēs esam ar cerību, ka veidosim jaunu izstādi. Mēs esam ļoti optimistiski noskaņoti. Tā šeit muzeja saimē. Es ļoti ceru, ka mūsu optimisms netiks sagrauts."
Kultūras ministrijā tiek arī domāts par iespējamiem likuma grozījumiem, lai mainītu likuma normu par nomas termiņu. Vai atsevišķs likums, kas noteiktu muzeja statusu ēkā, nav vieglāks ceļš – ministrei nebija atbildes.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)