Pagājušajā vasarā ziņots par aizdomām, ka Lietuvas daudzus miljonus vērtajā gāzes tīkla savienojumā ar Eiropu izmantotas Krievijā ražotas sastāvdaļas. Tās piegādājis Latvijas uzņēmums. Tagad šīs aizdomas pamato fiziski pierādījumi. Pagājušajā nedēļā pēc Lietuvas likumsargu lūguma īstenotas kratīšanas arī Latvijā, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
VIDEO ⟩ Latvijas uzņēmums Lietuvas daudzmiljonu gāzes savienojuma projektam piegādājis sastāvdaļas no Krievijas
500 kilometrus garo GIPL cauruļvadu svinīgi atklāja pirms diviem gadiem. Tas pirmo reizi savienoja Baltiju ar pārējo Eiropu. Nu Baltijas valstis vairs enerģētikā nav izolēta sala, kas pilnībā atkarīga no Krievijas un sašķidrinātās gāzes piegādēm pa jūru. Latvijas gāzes infrastruktūras pārvaldītāja "Conexus" ieguldījums projektā ir 14,7 miljoni eiro.
"GIPL savienojums kopumā Baltijai dod iespēju piekļūt tālāk Eiropas tirgum. Šajā laikā, ja mēs skatāmies uz gāzes plūsmām, tā plūsma ir bijusi gan vienā, gan otrā virzienā, to nosaka komercsituācija," norāda AS "Conexus Baltic Grid" valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.
Pirms nepilna gada Lietuvas medija "15min" izmeklēšana ar "Nekā personīga" dalību atklāja, ka projektā ar Latvijas uzņēmuma palīdzību, iespējams, piegādātas Krievijā ražotas detaļas no rūpnīcas, kas apgādā arī Krievijas militāro industriju. Tagad šīs aizdomas apstiprinājušās.
"Tagad - gadu vēlāk - mēs zinām pavisam droši, ka tā nav tikai iespējamība, bet realitāte. "Amber Grid" - valsts uzņēmums, kas pārvalda GIPL cauruļvadu – ir atklājis Krievijas ražotnes "Eterno" marķējumu. Viņi noskrāpēja krāsu no dažām cauruļvada daļām un ieguva fiziskus pierādījumus," stāsta "15min" pētniecības departamenta vadītāja Jūrate Damulīte.
"Eterno" ir Čeļabinskas rūpnīcas "ChelPipe" grupas uzņēmums. No turienes līdz pat Krievijas iebrukumam Ukrainā nāca lielākā daļa materiālu cauruļvadu būvniecībai Baltijā, jo tie bija lētāki nekā Eiropā ražotie.
Vēl pirms GIPL būvniecības sākuma Lietuvā izcēlās skandāls, kad kļuva zināms, ka arī šim objektam cauruļvadu savienojumi pasūtīti no Čeļabinskas. Lietuvas gāzes infrastruktūras uzņēmums "Amber Grid" uzdeva projektā izmantot tikai Eiropas Savienībā ražotas detaļas. Būvnieks krievu detaļu vietā pasūtīja tādas pašas no poļu rūpnīcas "Tasta" un rumāņu "Sara".
Taču dokumentos aprakstītās it kā poļu un rumāņu detaļas vizuāli atšķīrās no tā, ko piegādāja realitātē. Sertifikātos bija mazāk informācijas, nekā vajadzētu būt. Deklarētie izejmateriāli atšķīrās no tiem, kas tika izmantoti poļu fabrikā. Aizdomīgos veidgabalus piegādāja nevis pa taisno no rūpnīcas, bet gan Latvijas uzņēmums "Conti Chemical Company".
Pagājušajā nedēļā Lietuvas Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienests veica kratīšanas vairākos objektos Lietuvā, pēc viņu lūguma to pašu Latvijā darīja Valsts policija. Tā neatklāj, kādos objektos viesojusies.
Uzņēmums "Nekā personīga" žurnālistiem informāciju par kratīšanām nesniedza.
GIPL savienojumā izmantotas tās pašas Čeļabinskā ražotās detaļas, ko bija likts nomainīt. Bet ar Latvijas "Conti Chemical" un Polijas "Tasta" starpniecību dokumenti viltoti.
Lietuvā skandāla dēļ ripo valsts uzņēmuma "Amber Grid" vadības galvas. Projekta ģenerāluzņēmējs “Alvora” iesūdzēts tiesā. Shēmas rezultātā 157 stratēģiski svarīgā cauruļvada posmiem nav derīgu kvalitātes un drošības sertifikātu.
"Mēs, šeit Lietuvā, daudz runājam par drošību, iespējamu krāpniecību, kā šīs lietas varēja neredzēt, jo projektā bija stingra tehniskā uzraudzība. "Amber Grid" uzskata, ka "Alvora" cauruļvada projektā iebūvējusi nesertificētas komponentes, un tās ir jānomaina. Pirms dažām nedēļām "Amber Grid" paziņoja, ka izsludinās starptautisku iepirkumu," norāda Damulīte.
Čeļabinskas ražotņu grupa pieder uzņēmumam TMK, kura īpašnieks līdz pagājušā gada pavasarim bija Dmitrijs Pumpjanskis. Viņš bija pirmajā – Putinam vistuvāko oligarhu – grupā, kam uzreiz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā piemēroja Eiropas Savienības sankcijas. Čeļabinskas fabrikām nomainīja īpašniekus, bet tās joprojām ir sankciju sarakstos sektorālu ierobežojumu dēļ.
Rīgā reģistrētā "Conti Chemical Company" ir viens no galvenajiem gāzes cauruļvadu piegādātājiem Latvijā, arī valsts uzņēmumam "Conexus Baltic Grid". Uzņēmums pieder trīs personām: Samuilam Antokolam (55%), Arkādijam Koganam (30%) un Viktoram Brodam (15%). Firma dibināta 1994. gadā kā Šveices uzņēmuma "ABC Conti" meita. Šveices firmas vadībā bija tolaik skandalozais Grigorijs Lučanskis.
Līdz kara sākumam tā bija standartprakse, ka tika piegādāti ražojumi no šīs rūpnīcas. Pēc kara sākuma vismaz “Conexus” – mums šādi cauruļvadi vai veidgabali nav piegādāti.
NP: Kā jūs varat būt pārliecināts, ka nav līdzīga situācija un dokumenti vienkārši viltoti?
Bariss: Mums ir izsekojama šī dokumentācija, tā nav piegādātāju dokumentācija, bet konkrētās rūpnīcas ražojums un attiecīgi viņu dokumentācija.
NP: Ja atnāk tie Čeļabinskas cauruļvadi, jūs viņas atpazīstat? Kādas ir atšķirības no Rumānijas un Polijas?
Bariss: Par mani man ir grūti pateikt, jo es ikdienā neskatos uz marķējumu, bet es domāju, ka jebkuram speciālistam, kas to ikdienā dara, tas būtu redzams, tai skaitā arī marķējums uz paša cauruļvada.
Maģistrālajos gāzes cauruļvados izmantotie veidgabali, spiediena iekārtas un citas daļas jāreģistrē Latvijas bīstamo iekārtu reģistrā. To dara neatkarīgas inspicēšanas institūcijas - lielākoties privāti uzņēmumi. Kad cauruļvadu nodod ekspluatācijā, vērtē kopējo būves drošību, nevis katras detaļas izcelsmi un dokumentus.
Latvijas gāzes infrastruktūras pārvaldnieks Conexus skaidro, ka piegādātājiem prasa divus sertifikātus - no ražotāja un no neatkarīgas inspicēšanas institūcijas. "Conti Chemical Company" ir regulārs gāzes cauruļvadu un iekārtu piegādātājs.
"Būvizstrādājumu kontrole pēc būtības vispār notiek, kad tas tiek ievietots tirgū, vai tālāk iebūvēts būvē. Kad tas jau ir būvē, tā ir pieņemta ekspluatācijā, to izstrādājumu nokontrolēt nav iespējams. Ja šajā gadījumā runā par cauruļvadiem, tie nav redzami, tie atrodas zem zemes. Mēs ejam regulārās pārbaudēs – ir tādas rūpniecisko avāriju novēršanas jomā – kopā ar citām institūcijām. Mums nav nekādas norādes, ka būtu kādi būtiski riski," norāda Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa.
Lietuvas projektā iesaistītie uzskata, ka shēmas organizēšanā bijis iesaistīts Čeļabinskas rūpnīcas pārstāvis Andrejs Vainšteins. Viņš pats sociālajā tīklā "LinkedIn" rakstījis, ka savulaik stažējies pie Latvijas Eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas. Šajā lomā it kā palīdzējis organizēt konferenci par Eiropas un Krievijas sadarbību enerģētikā. Ne ar Vainšteinu, ne Ždanoku mums šonedēļ neizdevās sazināties, bet pēc atklātībā nonākušajām ziņām par Ždanokas sadarbību ar krievu specdienestiem Vainšteins savu biogrāfiju no “LinkedIn” tagad dzēsis.
Latvijas gāzes infrastruktūras pārvaldnieks Conexus skaidro, ka piegādātājiem prasa divus sertifikātus - no ražotāja un no neatkarīgas inspicēšanas institūcijas. "Conti Chemical Company" ir regulārs gāzes cauruļvadu un iekārtu piegādātājs.