Slīteres Nacionālais parks atgādina: kā pareizi rīkoties, ja jūras krastā ieraugi ronēnu?

"Pavasaris ir laiks, kad jūras piekrastē Kurzemē var ieraudzīt roņu mazuļus. Visbiežāk tā ir parastākā no mūsu roņu sugām - pelēkais ronis. Šogad pirmie pelēko roņu mazuļi Kurzemē tika ieraudzīti jau marta sākumā Ovīšos, taču pašlaik cilvēki par tiem daudz ziņo no dažādām Kurzemes vietām," savā "Facebook" ierakstā vēsta parka pārstāvji.

Ierakstā vēstīts, ka "roņu mazuļi lielākoties ir dzimuši kaimiņzemes Igaunijas salās vai uz ledus šo salu tuvumā.

Roņu mātes pēc dzemdībām savus mazuļus baro tikai līdz trīs nedēļām ilgi. Šajā laikā katrs veselīgs roņu mazulis ir kļuvis apmēram 3-4 reizes smagāks kā piedzimstot un, pateicoties savām tauku rezervēm, var dažas nedēļas iztikt bez ēšanas.

Roņu mazuļi pamazām nomaina savu balto un garo apmatojumu pret īsu un pelēki raibu, un var doties ūdenī. Tas ir izšķirīgs brīdis katra roņa mūžā, jo tauku rezerves ātri izsīkst, un katram roņu mazulim priekšā ir lielais izaicinājums – ātri iemācīties noķert savu pirmo zivi.

Vairums roņu mazuļu to izdara instinkta vadīti, tomēr dažiem mazuļiem tas tik viegli nepadodas.

Roņu mazuļu nespēja noķert zivis ir galvenais to mirstību izraisošais faktors šajā dzīves posmā. Šeit ir jāatzīmē, ka mazuļu mirstība dzīvnieku pasaulē ir dabisks process, parasti cilvēki to vienkārši nepamana.

Piemēram, pelēko roņu mirstība pirmajā dzīves gadā sasniedz pat 35-65 %, brūnajiem lāčiem - 30-40 %, bet lapsām tā var būt par 80 %.

Ja roņu mazulim neizdodas iegūt savu barību, laiks iet, un tauki pazūd. Taču zemādas tauku rezervēm ir galvenā loma roņu ķermeņa siltumizolācijas nodrošināšanā.

Šādos apstākļos roņu mazuļi sāk salt un tādēļ uzmeklē jūras krastu.

Liedagā tie iznāk sasildīties un atpūsties, lai pēc tam varētu atkal no jauna doties ūdenī un tikt galā ar pirmās zivs noķeršanas uzdevumu. Ja sasildīties tomēr neizdodas, roņu mazulis ūdenī nevar tikt.

Tādēļ netraucēsim roņu mazuļiem atpūsties un sildīties jūras krastā.

Katrs var apskatīt roni no droša attāluma. Netuvosimies tiem tuvāk par 30-50 m un neļausim to darīt arī saviem mājdzīvniekiem – suņiem.

Atcerēsimies, ka "pašiņš" sociālajos tīklos ar roņu mazuli fonā ir ļoti slikts stils un neko labu par tā autoru neliecina. Atcerēsimies, ka veselīgiem roņu mazuļiem cilvēka palīdzība nav nepieciešama. Tos nav jādzen atpakaļ ūdenī. Tikai gadījumos, kad roņu mazulis ir acīmredzami savainots, nepieciešams par to ziņot Dabas aizsardzības pārvaldei."

Dabas aizsardzības pārvalde arī šī gada martā atgādinājusi, ka roņu mazuļi, kas pavasarī vērojami jūras krastā, Latvijā nav nekas neparasts – tie ir iznākuši liedagā, lai uzkrātu spēkus un sasildītos.

Būtiski atcerēties, ka roņu mazuļus nav jādzen ūdenī un veselīgiem ronēniem cilvēka palīdzība nav nepieciešama.

"Lai gan speciālisti lēš, ka ūdens straumju un vēja virziena dēļ šajā pavasarī mūsu piekrastē mazo ronēnu skaits varētu būt neliels, tomēr kā ik gadu veicam preventīvus pasākumus, lai saulaino dienu baudītāji liedagā būtu gatavi pareizai rīcībai, sastopot ronēnus.

Papildu izplatītajai informācijai dažādos kanālos, esam izvietojuši arī informatīvos plakātus pludmalē, kā arī lūguši piekrastes pašvaldību policijas iesaisti, nodrošinot papildu patruļas," pauž pārvaldes Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa.

Roņi un to mazuļi Rīgas līča piekrastē nav nekas ārkārtējs vai rets, un to iespēja krastā netraucēti atpūsties, ir būtiska to izdzīvošanai.

Ja ronis tiek izbiedēts vai iedzīts jūrā pirms tas ir atguvis spēkus un pietiekami sasildījies, ūdenī tam ir liels risks neizdzīvot.

Ronēni līdz Rīgas jūras līča piekrastei lielākoties nokļūst no Igaunijas.

Ziemā pelēko roņu mazuļi dzimst uz Igaunijas piekrastes salām un tās ieskaujošajiem ledus laukiem, un līdz Latvijas pludmalei martā un aprīlī nokļūst peldus vai retos gadījumos uz dreifējošiem ledus gabaliem.

Būtiski roņu laikā pieskatīt savus četrkājainos draugus un pludmalē vest suņus pavadā. Suņi var apdraudēt roņu mazuļus, tos izbiedējot vai uzbrūkot.

Tuvošanās roņu mazuļiem ir drauds arī pašiem suņiem – roņi var pārnēsāt slimības, kas ir bīstamas gan mājdzīvniekiem, gan cilvēkiem, turklāt roņi ir plēsēji ar asiem zobiem un var nopietni savainot iespējamo uzbrucēju.

Ziņot pārvaldei nepieciešams gadījumā, ja tiek novērots ronis, kurš ir novārdzis vai ar redzamiem ievainojumiem.

Šādā situācijā pārvalde aicina sazināties ar attiecīgā reģiona speciālistiem – 29461880 (Kurzeme), 26424972 (Pierīga) un 26329412 (Vidzeme). Speciālisti izvērtēs situāciju un nepieciešamības gadījumā ronēnu nogādās uz Rīgas Nacionālo Zooloģisko dārzu atveseļošanai.