Pēc vēlēšanu iestāžu lēmuma liegt ieņemt mēra amatu kurdu izcelsmes politiķim, Turcijas dienvidaustrumos un Egejas jūras reģionā izcēlušies protesti un policija aizturējusi 89 cilvēkus, platformā "X" trešdien paziņojis Turcijas iekšlietu ministrs Ali Jerlikaja.
VIDEO ⟩ Pēc pašvaldību vēlēšanām Turcijā izceļas plaši protesti. Aizturēti 89 cilvēki
Vietējās vēlēšanu iestādes liedza ieņemt mēra amatu Tautas vienlīdzības un demokrātijas partijas (DEM) kandidātam Abdullaham Zejdanam, lai gan viņš svētdien notikušajās pašvaldību vēlēšanās uzvarēja cīņā par Vanas mēra amatu. Viņš ieguva aptuveni 55% balsu, paziņoja DEM, kas ir apstrīdējusi vēlēšanu iestāžu lēmumu.
Protests in Northern Kurdistan & Turkey are spreading
— RiseUp4Rojava (@RISEUP4R0JAVA) April 3, 2024
Since yesterday afternoon, protests against the AKP's attempts to sabotage the democratic decisions of the population have been spreading. pic.twitter.com/OJWhTyCCdu
Mēra amatu ieņems prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana pārstāvētās islāmistu Taisnīguma un attīstības partijas (AKP) kandidāts, kas palika otrajā vietā ar 27% balsu.
#TURKEY PROTEST
— WORLD AT WAR (@World_At_War_6) April 3, 2024
Mass demonstrations broke out in Turkey after the decision to disqualify pro-Kurdish Peoples' Equality and Democracy Party candidate Abdullah Zeydan from the election.pic.twitter.com/3ZSm9TnnFm
Opozīcijā esošā centriski kreisā Republikāņu tautas partija (CHP), kas pašvaldību vēlēšanās pārspēja AKP, nosodīja lēmumu par Vanas mēra posteni un aicināja to pārskatīt.
Vietējās vēlēšanu iestādes apgalvo, ka Zejdanam ir sodāmība un viņam nevajadzēja kandidēt vēlēšanās, vēsta ziņu aģentūra "Anadolu". DEM apgalvo, ka viņš par šo lēmumu tika informēts tikai pēc vēlēšanām.
Šis incidents atsauc atmiņā kurdu politiķu masveida atlaišanu no amatiem 2019.gadā. Kurdu Tautas demokrātiskā partija (HDP) togad pašvaldību vēlēšanās ieguva 65 mēru amatus, tomēr valdība lielāko daļu no viņiem atbrīvoja no amata, kā ieganstu minot iespējamu saistību ar terorismu.