Vācijā stājas spēkā daļēja marihuānas dekriminalizācija. Kas sekos tālāk? (2)

Vācijas policistu arodbiedrības brīdina par kaitējumiem, ko jaunās likuma izmaiņas varētu veicināt.

Bet Masels, kurš dzīvo Drēzdenē, uzsver, ka viņa pilsētā un citviet Vācijā jau iepriekš nav bijis grūti atrast cilvēkus, kuri atklāti patērēja marihuānu pat pirms likumu izmaiņām.

Tas arī bijis viens no dekriminalizācijas argumentiem: miljoniem cilvēku jau aktīvi patērē marihuānu.

Dekriminalizācijas atbalstītāji arī uzsver, ka likuma izmaiņās palīdzēs ierobežot melno tirgu un uzlabos kvalitātes kontroli.

Ričels plāno jūlijā izveidot audzētāju asociāciju jeb "sociālo klubu", kas būs atļauts saskaņā ar likumu.

"Dārzkopju klubs, bet kaņepju audzēšanai," viņš raksturo savu ieceri.

"Katrs grams no audzētāju asociācijas būs viens grams, kas nav melnajā tirgū," viņš saka. "Šāda situācija ir abpusēji izdevīga."

Šie "sociālie klubi" nebūs līdzīgi slavenajām Amsterdamas kaņepju kafejnīcām, par kurām Nīderlandē notikušas karstas diskusijas.

Domājams, ka bezpeļņas klubi Vācijā ir paredzēti tikai cilvēkiem, kuri faktiski dzīvo valstī, lai apslāpētu tūristu vilni, kas ieplūstu baudīt atvieglotos marihuānas regulējumus.

Jaunās izmaiņas sagaidītas ar vairākiem brīdinājumiem un pārmetumiem. Politisko diskusiju rezultātā likuma izmaiņas krietni atšķiras no sākotnējās ieceres.

Demokrātisko procesu ceļā panāktais vidusceļš radījis neapmierinātību starp cilvēkiem abās diskusijas pusēs.

Tāpat izskanējuši pārmetumi, ka ar 1. aprīli Vācijā sāksies "haosa fāze".

"Mēs pieņemam, ka pastiprināsies melnā tirgus darbība," raidorganizācijai stāsta Aleksandrs Poics no Vācijas Policijas savienības.

Viņš uzskata, ka pieprasījums ātri pārsniegs likumīgo piedāvājumu, jo marihuānas audzēšanai mājās ir nepieciešami resursi un rūpes, bet kaņepju klubi varēs sākt darboties tikai pēc vairākiem mēnešiem.

Viņš brīdina, ka ilgtermiņā noziedzīgie tīkli varētu pielāgoties un pat "iefiltrēties" sociālajos klubos, vienlaikus sekojot likumam. Šādu gadījumu izķeršana būs "mamuta izmēra uzdevums".

Marihuānas smēķēšana nav atļauta 100 metru attālumā no bērnu rotaļu laukumiem, skolām vai sporta centriem.

Noslogotās, pārpildītās pilsētās var būt nepieciešama zināma apņēmība, lai atrastu vietu, kur likumīgi iespējams uzsmēķēt marihuānu.

Šobrīd arī radušies jautājumi par to, kā policija spēs atšķirt patērētāju no tirgotāja, ja persona var pārnēsāt līdz 25 gramiem kaņepes.

Ņemot vērā, ka personas zem 18 gadu vecuma nevar izmantot jauno likumu priekšrocības, tiek uzskatīts, ka daudzi jaunieši joprojām vērsīsies pie narkotiku tirgotājiem melnajā tirgū.

Vācija ir viena no valstīm, kurā ilgstoši notikušas sarunas par marihuānas dekriminalizēšanas plusiem un mīnusiem.

Berlīnes valdība 2021. gadā veica aptauju, kurā atklājās, ka 10,7% vīriešu un 6,8% sieviešu pēdējo 12 mēnešu laikā lietojuši marihuānu vismaz vienu reizi, visbiežāk vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem.

Saskaņā ar Māstrihtas universitātes krimināltiesību un kriminoloģijas docenta Dr. Robina Hofmana teikto, vēl nav izdomāta neviena pieeja, kas būtu "patiesi veiksmīga" melnā tirgus iznīcināšanā vai problēmu novēršanai jauniešu vidū.

Melnā tirgus ierobežošana un izskaušana ir mērķis, kas "nav pilnībā sasniegts" pat valstīs, kur dekriminalizētas vairākas narkotikas, piemēram, Kanādā vai Urugvajā.

"Tas ir ilgstošs process," saka Hofmans, "maratons, nevis sprints."

Arī Vācijas ceļš uz daļēju dekriminalizāciju bijis garš.

Priekšlikums pirmo reizi parādījās 2021. gadā, kad trīs valdošās partijas noslēdza savu koalīcijas līgumu.

Merkeles vadītā Kristīgi demokrātiskā savienība (CDU) jau apņēmusies atsaukt izmaiņas, ja tā iegūs varu nākamajās vēlēšanās.

Marsels Ričels atzīst, ka pārmaiņas, par kurām viņš jau sen ir aģitējis, varētu neizturēt pat desmit gadus.

"Mums ir varbūt divi gadi, un tad viss būs beidzies."