No 1. aprīļa stājas spēkā virkne izmaiņu Medību noteikumos

Zemkopības ministrijā (ZM) aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka grozījumi Medību noteikumos paredz izmaiņas medību termiņos un nosacījumos mežirbju (Bonasia bonasia), sloku (Scolopax rusticola), garkakļu (Anas acuta), platknābju (Anas clypeata), baltvēderu (Anas penelope) un meža zosu (Anser anser) medīšanā.

Ūdensputnu medību sezonas sākums, kas līdzšinēji bija otrā augusta sestdiena, ir aizstāts ar konkrētu datumu, un turpmāk ūdensputnu medību sezona sāksies 20.augustā.

Vienlaikus ieviests nosacījums, ka publiskajos ūdeņos vienā medību dienā vienam medniekam atļauts nomedīt ne vairāk kā desmit ūdensputnu, un ministrijā prognozē, ka šie grozījumi sekmēs ūdensputnu populāciju aizsardzību.

Lai savlaicīgi novērstu domstarpības sējas zoss pasugu apsaimniekošanā, kuru populācijas stāvokļi tiek vērtēti atšķirīgi, noteikumos tundras sējas zoss latīniskais nosaukums (Anser fabalis rossicus) precizēts līdz pasugas līmenim.

Medību noteikumi arī papildināti, nosakot, ka vilka (Canis lupus), bebra (Castor fiber), meža caunas (Martes martes), seska (Mustela putorius), baltā zaķa (Lepus timidus) un zeltainā šakāļa (Canis aureus) medīšana ārpus noteiktajiem medību termiņiem pieļaujama tikai tādās situācijās, ja nav citu iespēju un netiek kaitēts attiecīgās sugas populācijas saglabāšanai.

Medības ārpus noteiktā medību termiņa ir izņēmuma gadījumi, par kuriem Valsts meža dienests (VMD) izdod atsevišķu administratīvo aktu, uzsver ZM.

Ar grozījumiem noteikumos ir noteikts, ka turpmāk dzīvniekus, kuri jaunāki par gadu, individuālajās medībās būs atļauts medīt arī ar vītņstobra medību šaujamieroci, kura šāviņa enerģija stobra galā nav mazāka par 1500 džouliem, un ekspansīvas iedarbības lodi.

Ministrijā komentē, ka praksē ir konstatēts, ka ārvalstu mednieki, trūkstot informācijai vai vienkārši to nezinot, veic pārkāpumus, turklāt daudzās situācijās ir problemātiski šīs personas saukt pie atbildības. Tāpēc grozījumi Medību noteikumos paredz, ka atbildība par pārkāpumu turpmāk gulsies uz personu, kura uzņem un pavada ārvalsts medniekus.

VMD turpina pāreju uz informācijas elektronisku apriti, tādēļ turpmāk iesniegumu iesniegšana un izdoto administratīvo aktu paziņošana Meža valsts reģistrā (MVR) notiks tiešsaistē, izmantojot Meža valsts reģistra funkcionalitātei atbilstošu mobilo lietotni. To paredz arī VMD likums.

Grozījumi noteikumos paredz arī situācijas, kad medniekam pašam nav iespēju ievadīt digitālus datus MVR, piemēram, nav viedtālruņa vai tas bojāts, vai pazudis. Šādos gadījumos turpmāk mednieks drīkstēs uzticēt nepieciešamās informācijas ievadīšanu citai personai.

Turpmāk par medījamajiem dzīvniekiem MVR sistēma pieprasīs ievietot arī nomedītā dzīvnieka fotogrāfiju ar laika un vietas datiem. Tādējādi, kā uzsver ministrijā, tiks nodrošināta katra nomedītā dzīvnieka izcelsme un izsekojamība, tostarp arī nelimitēti medījamajām dzīvnieku sugām.

Medniekiem visus nomedītos dzīvniekus jāreģistrē lietotnē "Mednis"

Medniekiem no šodienas visus nomedītos dzīvniekus jāreģistrē lietotnē "Mednis", liecina Valsts meža dienesta (VMD) tīmekļvietnē publicētā informācija.

VMD pārstāvji norāda, ka šodien sākās jaunā 2024.-2025.gada medību sezona, kas medību saimniecībā ienesīs būtiskas pārmaiņas kārtībā, kādā notiks informācijas aprite par nomedītajiem medījamo sugu dzīvniekiem.

Atbilstoši izmaiņām Medību noteikumos mobilā lietotne "Mednis" kļūs par rīku, kas praktiski aizstās gan fiziskos savilcējus, gan pienākumu medniekiem sagatavot un nosūtīt VMD atskaites par savilcēju izmantošanu un nomedītajiem dzīvniekiem. No šodienas lietotnē "Mednis" būs jāreģistrē visi nomedītie dzīvnieki.

VMD ir valsts pārvaldes iestāde, kas atrodas zemkopības ministra padotībā. Dienests uzrauga meža apsaimniekošanu un izmantošanu, medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu, kā arī īsteno meža uguns apsardzību un uzkrāj informāciju par mežu un tajā notikušo mežsaimniecisko darbību, medībām un medījamiem dzīvniekiem.