VIDEO ⟩ Raidījums: Publiski vairs nav pieejami pirms 10 gadiem likvidēto partiju ziedotāju saraksti

Video: Raidījuma "Nekā personīga" sižets

2019. gada septembrī pusgadu nostrādājusī pirmā Krišjāņa Kariņa valdība, kur tieslietu ministra amatu ieņēma Jānis Bordāns, pieņēma Ministru kabineta noteikumus Nr. 417 par to, kā iesniedzama un publicējama informācija par partiju iestāšanās naudām, biedru naudām, dāvinājumiem un ziedojumiem.

Noteikumu 7. punkts nosaka, ka iesniegtos dokumentus KNAB turpmāk glabās 10 gadus pēc partijas reorganizācijas vai darbības izbeigšanas. Iepriekš šāda informācija bija publicējama bez ierobežojuma. Tas nozīmē, ka virknei agrākajām arī varas partijām ziņas par to ziedotājiem publiski sabiedrībai vairs nav pieejamas.

KNAB Politikas plānošanas un komunikācijas pārvaldes priekšniece Anna Aļošina skiadro: "Tieslietu ministrija mums norādīja, ka var būt publiskoti dati par ziedotājiem, par biedru naudas maksātājiem, par iestāšanās naudas maksātājam, bet ir jābūt noteiktam termiņam, cik ilgi šādai informācijai var būt publiska piekļuve. Viens no atskaites punktiem, ko mēs konstatējām, ka vismaz KNAB būtu lietderīgi un sabiedrībai būtu lietderīgi, ka tie būtu vismaz vēl 10 gadi, kas ir pielīdzināts noziedzīgu nodarījumu noilguma termiņam. Proti, mēs šeit runājam par politisko partiju nelikumīgu finansēšanu un cik ilgi institūcijām ir pienākums pēc šāda fakta notikšanas, pēc šī noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vēl vispār to lietu izmeklēt."

Saraksts ar likvidētajām vai reorganizētajām partijām, kas savu darbu izbeigušas pirms 10 vai vairāk gadiem, pārsniedz 50.

Pavisam nesen no publiskās datu bāzes izņemta Apvienība "Tēzemei un Brīvībai"/LNNK un arī Visu Latvijai!, vairāki Aināra Šlesera politiskie projekti kā "Jaunā Kristīgā partija" un "Latvijas Pirmā partija".

Ziedotāju saraksti nav publiski redzami "Saskaņas" pirmsākumos reorganizētai Sergeja Dolgopolova "Jaunais centrs" un "Tautas saskaņas partija". Par sadarbošanos ar Krievijas spiegiem pieķertās Tatjanas Ždanokas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā". Tieši tā pat arī "Vienotības" radītājiem - "Sabiedrība citai politikai", "Pilsoniskā savienība" un "Jaunais laiks". No reģistra izņemta arī Andra Šķēles "Tautas partija".

2011. gada vasarā noslēdzās oranžais posms Latvijas politikā. Andra Šķēles "Tautas partija" pašlikvidējās. Šobrīd tās ziedotāji publiski vairs nav redzami. Bet ar šī spēka līdzdalību politikā bija ienākuši virkne cilvēku, kas nokļuva ietekmīgos amatos. Un vairāki no tiem ir aktīvi arī šobrīd.

Līdzīgi rīkojās "Jaunais Laiks", "Tēvzemieši", Šlesera pirmā partija. Savulaik par tradīciju bija kļuvuši ziedojumi, ko veica valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību vadībā strādājošie. Lielu pienesumu partiju kasēm deva būvnieki, kokkrūpnieki, OIK saņēmēji un citas biznesa struktūras.

Būvniecība ir viena no jomām, kur bizness centās ietekmēt politiķus, lai iegūtu daudzmiljonu līgumus. Partijas saņēma pretī dāsnus ziedojumus.

"Re:Baltica" žurnālisti pirms 12 gadiem sarēķināja, ka lielākie valsts un pašvaldību pasūtījumu saņēmēji būvniecībā dāsni pateikušies ar ziedojumiem partijām, kuru politiķi būvdarbus pasūtījuši.

Laika posmā no 2009. gada līdz 2012. gadam tikai 3% no Latvijas būvfirmām ziedoja partijām. Bet šie izredzētie būvnieki saņēma trešdaļu no visiem pasūtījumiem.

Starp partijām arī tās, par kurām ziedotāju saraksti publiski vairs nav redzami.

Šīs pašas lielākās Latvijas būvfirmas izgaismojās Konkurences padomes un KNAB atklātajā būvnieku kartelī. Tas ļāva ieraudzīt kā biznesmeņi savā starpā negodīgi dala politiķu pārraudzītos būvprojektus

Viens no piemēriem kā politiķu pārraudzītus būvniecības darbus izmantoja negodīgi partijām pietuvināti biznesmeņi bija Bērnu slimnīcas pārbūve, kas beidzās ar krimināllietu. Laikā, ka Veselības ministriju pārrauga "Tautas partija", šajā būvprojektā ar mākslīgi sadārdzinātām tāmēm notika mēģinājums izkrāpt naudu. Vienā gadījumā bijis paredzēts caur vairāku uzņēmumu kontiem "Tautas partijai" pārskaitīt mākslīga sadārdzinājuma ceļā izkrāpto naudu. Taču nav izdevies gūt pierādījumus, ka nauda galu galā sasniedza adresātu. Aizturētais slimnīcas saimnieciskais direktors Aivars Lisenko bija "Tautas partijas" biedrs un ziedotājs. 2006. gadā viņš partijai bija ziedojis 9000 latu. Arī ziņas par šo ziedojumu publiski vairs nav redzamas.

Tikai 2020. gadā beidzās šīs lietas iztiesāšana, iesaistītajiem piespriežot ievērojamus naudas sodus, nosacītu brīvības atņemšanu un piespiedu darbu.

Līdzīgi kā būvniecība, arī OIK bizness politiķiem pietuvinātiem uzņēmējiem ļāva pelnīt un atbalstīt partijas.

Žurnālis "IR" izpētīja, ka kopš 2006. gada, kad ielikti pamati obligātā iepirkuma komponentes sistēmai, šie biznesmeņi partijām saziedojuši 1 333 122 eiro.

270 000 eiro saņēmusi "Jaunā Vienotība" un tās priekšteči, kas no KNAB publiskajām ziedotāju datu bāzēm šobrīd izslēgti - "Jaunais laiks", "Pilsoniskā savienība", "Sabiedrība citai politikai".

Līdzīgi arī "Nacionālajai apvienībai" un tās priekštečiem TB/LNNK – ziedoti 62 000 eiro, savukārt "Attīstībai/Par" un tās priekštečiem – 73 000 eiro.

Bet agrākie ziedojumi atklāj ne tikai biznesa ilggadīgu saplūšanu ar konkrētām partijām un politiķiem. Tas ļauj izsekot pašu politisko spēku iepriekš veiktiem šaubīgiem darījumiem.

Saistībā ar "Jaunās Vienotības" iespējamo melno kasi Latvijas televīzijas raidījums "de facto" vēstīja par vairāku "Jaunā laika" jauniešu sniegtām liecībām kā viņiem savulaik dalīta nauda, lai to iemaksātu partijai. Bet tā kā šobrīd informācija par reorganizēto "Jauno Laiku" no publiskajām datu bāzēm ir izņemta, par šādu ziedojumu vai iemaksu pastāvēšanu vairs pārliecināties nevar.

KNAB skaidro, ka ierobežojums ziedotāju saraksta publicešānas ilgumam jau likvidētām partijām saistīts ar Datu valsts inspekcijas vēlmi ievērot Eiropas datu regulu. Tā tiek piesaukta visos gadījumos, kad valsts iestādes no sabiedrības grib noslēpt ziņas par politiķiem un citām amatpersonām.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) piedāvā, ja nepieciešams, izvērtēt viņas priekšgājēja Jāņa Bordāna parakstītos valdības noteikumus, kas ierobežo ziedotāju sarakstu publicēšanu.

"Jaunajam laikam" 2006. gadā bija jāskaidrojas par tā dēvētajām "Rēzeknes burntnīciņām". Publiski izskanēja aizdomas, ka KNAB kratīšanā "Rēzeknes gaļas kombinātā" izņēma sarakstus ar partijas melnās grāmatvedības ierakstiem. Aizdomas krita, ka tur klāt bijis partijas nodaļas vadītājs Guntis Piteronoks. Izmeklēšana par pretlikumīgiem naudas darījumiem beidzās bez rezultāta. Šobrīd Piteronoks, kurš vada pašam un arī Bislanam Abdulmuslimovam piederošo "Rēzeknes gaļas kombinātu", ir padomnieks Zemkopības ministram Armandam Krauzem.