Ministrija pilotprojektā plāno identificēt jauno māmiņu vajadzības pēcdzemdību aprūpē

Kā aģentūrai LETA stāstīja VM Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka, pilotprojekta mērķis būs gan pieskatīt jauno māmiņu, gan jaundzimušo bērnu, lai saprastu, kas ir tie pakalpojumi pēcdzemdību aprūpē, kuru Latvijā šobrīd trūkst. Tā laikā plānots pievērst uzmanību jaunās māmiņas mentālai veselībai, jaundzimušā veselībai, kā arī tam, vai jaunajai ģimenei kaut kas netrūkst un vai ir nepieciešams, piemēram, sociālais darbinieks.

Janka informēja, ka pagaidām pilotprojekta iepirkums vēl nav izsludināts, taču tajā plānots izstrādāt metodiku vai uzdevumu sarakstu, kam jāpievērš uzmanība, apmeklējot jauno māmiņu mājās un, kas ir tās organizācijas, kas jāiesaista. Kopumā pilotprojektā plānots iesaistīt aptuveni 100 jaunās māmiņas, un sākotnēji to īstenos Rīgā un atsevišķos lauku reģionos.

"Tad, kad piedzimst bērniņš, tā ir absolūti cita pasaule. Vajadzības ir ne tikai jaunajai māmiņām, bet ģimenei un bērnam, tāpēc te būtu svarīga gan veselības aprūpe, gan konsultācijas par tālāko kontracepciju, gan, iespējams, arī zīdīšanas konsultācijas," norādīja Janka, piebilstot, ka atbalsts plānots kā multidisciplinārs, integrēts pakalpojums.

Viņa pieļauj, ka pēc pilotprojekta rezultātiem varētu virzīties uz to, ka visām sievietēm būtu valsts apmaksāta vecmātes mājas vizīte.

Pilotprojekts varētu ilgt aptuveni gadu vai pusotru. Tas būšot pietiekams laiks, lai saprastu, cik daudz pēcdzemdību depresijas gadījumu atklāti, cik daudz ziņots sociālajiem dienestiem, jo īstā situācija novērojama mājās, nevis ārstniecības iestādēs, kur jaunās māmiņas saņemās. Janka atzina, ka tas arī palīdzēs saprast, cik lielā apjomā, cik bieži un kas būtu jādara mājas vizīšu laikā.

"Pilotprojektā vienmēr atklājas nianses, kuras mēs neesam pamanījuši vai par kurām neesam iedomājušies. Būtu svarīgi, ja mēs laicīgi atklātu problēmas. Šobrīd arī mainījušās cilvēku paaudzes, viņi domā citādāk. Arī sociālajos tīklos pieejamā informācija ne vienmēr ir pati labākā, tāpēc mēs arī gribam preventīvi palīdzēt," skaidroja Janka.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja fonda "Mammamammai.eu" dibinātāja un valdes locekle Jekaterina Zilpauša, atbilstoši fonda apkopotajiem datiem, 34% sieviešu nav informētas par sagatavošanos dzemdībām - relaksāciju, elpošanas paņēmieniem, dzemdību pozām, partnera atbalstu, savukārt 45% sieviešu nav informētas par zīdīšanu - priekšrocībām, tehniku, iespējamām grūtībām un to novēršanu.

Tāpat dati liecina, ka 54% sieviešu nav informētas par vēlīno pēcdzemdību periodu, iespējamām problēmām, bet 69,7% sieviešu nav informētas par pēcdzemdību depresiju un tās profilaksi.

Fonds "Mammamammai.eu" iniciatīvā aicina ieviest individuālu profesionālu sagatavošanu dzemdībām, nepārtrauktu atbalstu dzemdībās, kā arī atbalsta paketi sievietēm pēc dzemdībām un papildināt to ar preventīvā atbalsta paketi - pēc vajadzības nodrošinot fizioterapeita, psiholoģisko, emocionālais un/vai praktisko atbalstu, kā arī zīdīšanas konsultācijas.

Jau ziņots, ka jautājumi par pēcdzemdību depresiju kļuva aktuāli pēc Annas Jansones pazušanas kopā ar jaundzimušo, kas tika atrasts miris. Viņas vīrs publiski atzina, ka sieva ārstēja pēcdzemdību depresiju.

Valsts policija informēja, ka saņēmusi ekspertu atzinumu par zīdaiņa nāves iemeslu, un eksperti konstatējuši, ka bērns miris 1.novembrī no zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma.