Pēdējo piecu gadu laikā dzīvokli jaunā projektā iegādājušies 8% Latvijas iedzīvotāju, norāda "Kaamos"

Aptaujā 58% respondentu norādījuši, ka dzīvokļus jaunajos projektos iegādājušies Rīgā, un visbiežāk tie izvēlēti Latgales un Vidzemes priekšpilsētās. Savukārt 43% aptaujāto mājokli jaunajā projektā nopirkuši ārpus Rīgas, lielākoties Ropažu, Tukuma un Mārupes novados.

Lielākā daļa jeb 76% respondentu dzīvokli jaunajā projektā iegādājušies ģimenes vajadzībām, 11% aptaujāto to nopirkuši tuviniekiem vai bērniem, bet kā investīciju, piemēram, ar mērķi īpašumu izīrēt - 6% respondentu.

Aptaujā secināts, ka augstāk pircēji novērtē mājokļa atrašanās vietu un dzīvokļa plānojumu, vienlaikus atzīstot, ka jaunajos mājokļos viņiem visvairāk pietrūkst balkons vai terase, lielāka dzīvojamā platība un noliktavas telpas.

Lielāko neapmierinātību aptaujātie jauno mājokļu īpašnieki pauduši par trūkstošiem vai morāli novecojušiem gudrās mājas risinājumiem, kā arī projekta būvniecības kvalitāti, norādot, ka laika gaitā ēkā atklājušies dažādi trūkumi, tostarp nekvalitatīvi veikta ēkas sienu siltināšana, pamatu hidroizolācija, mitrums, pelējums un citi defekti.

Kā būtiskus neapmierinātības aspektus respondenti izcēluši arī noliktavas telpas izmēru un nepietiekamu trokšņa un skaņas izolāciju, kādēļ dzirdams notiekošais kaimiņu dzīvokļos, kāpņu telpā vai uz ielas.

Izsakot viedokli par apmierinātību ar dažādiem iegādātā dzīvokļa aspektiem, aptaujātie visatzinīgāk vērtējuši ēkas atrašanās vietu un dzīvokļa plānojumu, kā arī zaļo, sakārtoto vidi un autostāvvietas pieejamību, liecina aptaujas dati.

Pēc aptaujas datiem, raksturīgākais dzīvokļa pircējs jaunajā projektā ir iedzīvotājs vecumā līdz 34 gadiem, kurš ieņem vadošu amatu vai ir augstākā līmeņa speciālists ar personīgajiem ikmēneša ienākumiem vismaz 1500 eiro.

Aptauju, pēc "Kaamos" pasūtījuma, 2023.gada nogalē veikusi sabiedriskās domas pētījumu kompānija "Kantar", ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 1020 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem.