"Tieši tik dramatiski tas bija." Anete Bilzena par uzvārda maiņu (2)

"Katrs cilvēks, dzīvi sākot, iegūst savu personvārdu un dzimtas vārdu. Piemēram, Līga Priedīte vai Priedīšu Līga, ja vajag akcentēt, no kuras dzimtas viņa nākusi. Vīrietis šos abus vārdus saglabā visu savu mūžu kā tādu personības identitātes kodu - kā savu es. Kas notiek ar mums, sievietēm? Visbiežāk mēs paturam tikai savu personvārdu," lekcijā runā lektore. 

Mēs dzīvē pielaikojam citus uzvārdus, bet es ar to neieteiktu aizrauties...

"Kad man pienāca laulības, es aizdomājos par šo brīdi, kad sievietes bieži savu dzimtas pusīti atdod. Vakardien Meļko, šodien Bilzēna, rītdien, cerams, tfu tfu tfu, joprojām Bilzēna. Kādas bija emocijas, nosaucot sevi jaunajā salikumā? Ja paskrubina nost to laimes un mīlestības hormonu, manī bija palikusi nedrošība un ārpus komforta zona, jo man bija pazudis kas ārkārtīgi nozīmīgs - ilgi piederējis.

Kad man bija dzimtsarakstu nodaļā jāuzraksta pēclaulības uzvārds, es iesprūdu. Nespēju uzrakstīt šo uzvārdu kā savas dzimtas uzvārdu uz mūžu.

Bet, aizžmiedzot acis, es to izdarīju - tieši tik dramatiski tas bija. Un tieši tāpēc man patīk svinēt vārdadienas, jo vārds ir vienīgais garantētais īpašums no dzīvības pirmās dienas līdz pēdējai. Vārdadienas ir jāsvin, un jāstiprina šī tradīcija," uzsver Anete.