VIDEO ⟩ "Aiz priekškara": propagandisti teroraktā vaino ne tikai Ukrainu. Putins aizdedz svecīti (6)

"Visi vainīgie, organizatori un tie, kas pavēlēja veikt šo noziegumu, tiks taisnīgi un neizbēgami sodīti - lai kas viņi būtu un lai kas viņus vada," sacīja Putins. Izdevums "Politico" īpaši atzīmē, ka Putins slaktiņā nevainoja kādu konkrētu teroristu grupējumu. Tajā pašā laikā viņš ar savu paziņojumu, ka teroristi devušies uz Ukrainu, ideoloģiski nozombētajai Krievijas sabiedrībai deva nepārprotamu norādi, kur meklējami vainīgie.

Tikmēr Ukrainas prezidents Volodomirs Zelenskis savā uzrunā paziņoja: "Viņi [krievi] cīnās pret mums, un viņiem ir vienalga, kas notiek viņu pašu valstī. Šis absolūti nožēlojamais Putins tā vietā, lai rūpētos par saviem Krievijas pilsoņiem, uzrunātu tos, vienu dienu klusēja un domāja, kā terora aktu sasaistīt ar Ukrainu. (..) Tie simtiem tūkstoši krievu, kas tagad slepkavo Ukrainas zemē, noteikti būtu pietiekami, lai apturētu jebkādus teroristus. Un, ja krievi ir gatavi klusībā nomirt "Crocus Hall" un neuzdot nekādus jautājumus savām drošības un izlūkošanas aģentūrām, tad Putins atkal mēģinās pārvērst šādu situāciju savā personīgajā labumā."

Jāpiebilst, ka gan "Meduza", gan Rietumu mediji izteica izbrīnu, ka pēc tāda mēroga terorakta, kurā ir tik daudz bojā gājušo, valsts prezidents pie saviem iedzīvotājiem ar uzrunu vērsās tikai diennakti pēc notikušā.

Toties svētdienas vakarā tika demonstrēta kārtējā "sērija" Kremļa propagandista Pāvela Zarubina "seriālā "Maskava. Kremlis. Putins", kurā detalizēti tika atspoguļots, kā "jau no pirmajām minūtēm" Putins seko līdzi notiekošajam, tika rādīti kadri labākajās Lenijas Rīfenštāles tradīcijās, kur Putins ar norūpējušos seju runā pa telefonu, kā viņš sēž un pats pašrocīgi raksta runu, ar kuru vērsties pie Krievijas iedzīvotājiem.

Tāpat tika rādīts, kā Putins viens pats tukšā baznīcā aizdedz svecīti par bojāgājušajiem. Tajā pašā laikā Putins nevienā brīdī nebija redzams kopā ar iedzīvotājiem atceres pasākumos, nemaz nerunājot par to, ka viņš piektdienas vakarā būtu ieradies notikuma vietā.

Mazgā baltu "Islāma valsti"

Gan Kiseļovs, gan Solovjovs, kā arī štata propagandiste Margarita Simonjana un citi "politologi" steidza paziņot, ka Rietumi vēlas Krieviju vest pa maldu ceļu ar saviem paziņojumiem, ka par terora aktiem atbildīga teroristiskā organizācija "Islāma valsts". Propagandistu galvenais pretarguments – tas nav "Islāma valsts" rokraksts, jo viņi savus terora aktus veic, izmantojot pašnāvniekus spridzinātājus", un pašnāvnieki necenšoties palikt dzīvi pēc pastrādātā terora akta.

Vairāki Rietumu žurnālisti un pētnieki jau norādījuši, ka šādi apgalvojumi neatbilst patiesībai. Kā piemērs tika minēts 2015. gada terorakts Parīzē, kurā bija viens izdzīvojušais terorists, kurš tika tiesāts 2022. gadā.

Tāpat propagandisti apgalvoja, ka aizturēto teiktais, ka viņi to darījuši naudas dēļ, liecinot, ka tie neesot islāma teroristi, jo viņus vadot tikai ideoloģiski apsvērumi. Tas, protams, arī neatbilst patiesībai, jo par "Islāma valsts" pašnāvniekiem piesakās daudzi nabadzīgi iedzīvotāji, lai tādējādi nodrošinātu savas ģimenes.

Solovjovs arī steidza paziņot, ka ASV amatpersonu teiktais par "Islāma valsts" iesaisti tūlīt pēc notikušā, kad nekas vēl neesot bijis zināms, liecinot, ka tās esot viltus ziņas, un, visticamāk, pierāda, ka terora akta plānošanā bijuši tieši iesaistīti ASV specdienesti. "Kremlini" arī uzsvēra, ka terora akts bijis tik profesionāli sagatavots un organizēts, ka aiz tā neapšaubāmi stāvējuši Rietumu specdienesti.

To, kādēļ tik uzstājīgi tiek noliegta "Islāma valsts" saistība ar terora aktu, laikrakstam "Wall Street Journal" skaidroja bijušais Putina runu autors Abass Gaļamovs, kurš kļuvis par režīma pretinieku. "Ja tā patiešām ir "Islāma valsts", tad visa jūsu ārpolitika ir bezvērtīga, tāpēc viņi tik ļoti cenšas vainot Ukrainu," norāda Gaļamovs. Vērts piebilst, ka Krievija sevi pozicionē kā lielāko musulmaņu pasaules draugu.

Savukārt par ASV 7. martā izteiktajiem brīdinājumiem, ka Krievijā varētu notikt terora akts, Solovjovs teica, ka tie neesot notikuši, tikai pateicoties Krievijas specdienestiem.

Tikmēr pētnieciskās žurnālistikas centra "Bellingcat" žurnālists Hristo Grozevs sociālajā tīklā "X" rakstīja: "7.martā ASV brīdināja Krieviju par "ISIS-K" organizētu teroraktu tuvāko 48 stundu laikā. Tagad parādās fotoattēls ar vienu no arestētajiem teroristiem, kas nejauši nofotografēts "Crocus Hall" 7. martā. Kremlis nosodīja ASV brīdinājumu kā "nepietiekami konkrētu"."

Domnīcas "Eiropas politikas analīzes centrs" analītiķe un "Krievijas mediju monitoringa" izveidotāja Džūlija Deivisa raksta, ka mēneša sākumā ASV publiski brīdināja par iespējamu uzbrukumu, kas vērsts pret lielām pulcēšanās vietām Maskavā. Tikai trīs dienas pirms slaktiņa Putins noraidīja šos brīdinājumus un sacīja, ka tie atgādina "tiešu šantāžu un nodomu iebiedēt un destabilizēt [Krievijas] sabiedrību".

Pēc uzbrukuma šie brīdinājumi tika minēti kā pierādījums tam, ka Rietumi iepriekš zināja par plānotajiem uzbrukumiem.

Deivisa arī atsaucas uz interneta raidījuma "Solovyov Live" vadītāja Sergeja Karnauhova teikto, ka galvenie šī terorakta organizatori sēž Londonā, Vašingtonā un Kijivā. "Mēs zinām, ka Ukraina ir saikne starp Lielbritānijas un Amerikas izlūkdienestiem. (..) Ukraina ir ASV un Lielbritānijas militāro un izlūkdienestu starpnieks. Vai kādam ir šaubas par to, kas to izdarīja? Esmu pārliecināts, ka Ukraina to izdarīja! ASV un Lielbritānijas motīvs acīmredzot bija “deleģitimizēt” Putinu kā līderi, attēlojot viņu kā nespējīgu aizsargāt savu tautu, neskatoties uz iepriekšēju brīdinājumu," apgalvoja Karnauhovs.

Pēc tam raidījuma vadītājs atskaņoja videoklipu, kurš atzīts par dziļviltojumu, kurā Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs it kā paziņo, ka par notikušo atbildību uzņemas Ukraina. Jāuzsver, ka realitātē šāda Daņilova paziņojuma nav bijis.

Specdienestu neveiksmes un uzbrukuma cēloņi

Laikraksts "The Guardian" raksta, ka eksperti piektdienas uzbrukumu raksturo kā Krievijas drošības dienestu neveiksmi, kuru uzmanību pret iekšējo drošību ir novērsis karš Ukrainā un nerimstošā opozīcijas apspiešana. "FSB [Federālais drošības dienests] acīmredzami bija nepareizas prioritātes. Viņu galvenie resursi bija koncentrēti uz Ukrainu un iekšējo opozīciju," laikrakstam atzina Krievijas drošības dienestu eksperts Marks Galeoti.

Savukārt cits autoritatīvs Krievijas pētnieks Andrejs Soldatovs norāda, ka FSB ir kļuvis "ļoti efektīvs un inovatīvs represijās... Taču tās nav īpašības, kas palīdz novērst uzbrukumus, un FSB atkal un atkal ir cietusi neveiksmi kā izlūkdatu vākšanas aģentūra".

Runājot par uzbrukuma cēloņiem, propagandisti, protams, klāsta, ka tas ir kārtējais apliecinājums "ukranacistu zvērībām" un pierādījums tam, ka Zelenska režīms ir uz izmisuma robežas, jo straujiem soļiem tuvojoties tā gals.

Tikmēr Galeoti sniedz plašu analītisku redzējumu, kāpēc "Islāma valsts" atzars "ISIS – K" neieredz Krieviju. Proti, "ISIS – K", kas lielākoties atrodas Afganistānā un Vidusāzijā, arvien vairāk koncentrējas uz Krieviju, ko uzskata par līdzvērtīgu ASV "naidā" pret islāmu.

 Galeoti norāda, ka "ISIS" noteikti nav piedevusi Krievijai iejaukšanos Sīrijas karā, aizstāvot Bašaru al Asadu un karojot pret "Islāma valsti". Pētnieks arī atgādina, ka "ISIS – K" turpina čečenu nemiernieku iesākto, kuri 2017. gadā veica terora aktu Sanktpēterburgas metro, kur gāja bojā 15 cilvēki. Galeoti arī mudina neaizmirst, ka miljoniem musulmaņu Krievijā strādā kā pastāvīgie iedzīvotāji vai pagaidu darbaspēks, un daudzi no viņiem ir radikalizējušies, tostarp Krievijas varas iestāžu represiju dēļ.

Ziņu kanāls "Al Jazeera" atsaucas uz pētnieka un publicista, Vašingtonā bāzētā "Vilsona centra" Dienvidāzijas institūta direktora Maikla Kugelmana teikto, ka pašlaik pārliecinošākā motivācija "ISIS-K" uzbrukt Krievijai ir "Taliban" faktors. "Taliban" ir spīvs "ISIS" sāncensis, un "ISIS" uzskata Krieviju par "Taliban" draugu.

"Krievijas ārpolitika ir bijis viens liels sarkanais karogs ISIS. (..) Padomju iebrukums Afganistānā, Krievijas darbības Čečenijā, Maskavas ciešās attiecības ar Sīrijas un Irānas valdībām un jo īpaši militārās kampaņas, ko Krievija ir veikusi pret "ISIS" kaujiniekiem Sīrijā un ar "Vagner" grupas algotņu starpniecību dažās Āfrikas daļās," motīvus uzbrukumam raksturo Kugelmans.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Aiz priekškara" saturu atbild ziņu aģentūra "LETA". #SIF_MAF2023