Māris Knoks, viens no centrālajiem cilvēkiem, kurš pagājušajā vasarā izmeklēja nesaimniecisko rīcību Rīgas domes Satiksmes departamentā, janvārī zaudēja amatu. Kā oficiālo iemeslu Rīgas dome minēja funkciju pārklāšanos. Tomēr Knoks tajā saskatīja politisko atriebību un vērsās tiesā. Pašvaldība tiesvedībai ar Knoku piesaistījusi dārgus advokātus, kaut likums šādās situācijās runā par pašvaldības līdzekļu izšķērdēšanu. Jo domei pašai ir jurists, kura pienākumos ir darba strīdu risināšana, vēsta ziņu kanāla TV3 raidījums "Nekā Personīga".
VIDEO ⟩ Lai risinātu strīdu ar Māri Knoku, Rīgas dome tērē teju 20 000 eiro juristiem no malas, bet izšķērdību nesaskata (1)
Rīgas izpilddirektora juridiskajam padomniekam Mārim Knokam tiesā pretī stājas gan pašvaldības juriste, gan domes ārpakalpojumā piesaistīti papildspēki. Strīdus izskatīšanai dome slēgusi līgumu ar Jāņa Kārkliņa zvērinātu advokātu biroju un biroju "Rasnačs".
Privāto advokātu uzdevums – sniegt juridiskos pakalpojumus un pārstāvēt Rīgas pašvaldības intereses tiesā pret Knoku. Līguma summa 19 500 eiro (bez PVN).
Knokam darbu izteica gada beigās. To pamatoja ar reorganizāciju un funkciju dublēšanos. Knoks to vērtēja citādi. Viņš izmeklējis izšķērdību dārgi asfaltēto ielu skandālā, par to ilgus gadus atbildējusi Jaunā vienotība un Vilnim Ķirsim kļūstot par mēru, Knoks esot kļuvis vadībai neērts.
Knoks 14. janvārī izteicās: "Tas lēmums ir politiskā atriebība par izrādīto drosmi vai par pienākumu izpildi, ko es veicu izmeklējot disciplinārlietu pret Satiksmes departamenta darbiniekiem.
Ka attiecībā uz mani šāds lēmums tiks pieņemts – izpilddirektors Jānis Lange to vairākas reizes norādīja, ka tāds spiediens viņam tiek izdarīts no Rīgas domes priekšsēdētāja puses. Un beigās, varēja saprast, viņš šo spiedienu nav izturējis un ir pakļāvies šim spiedienam."
Līgumu ar advokātiem, kuriem jāpārstāv pašvaldības intereses tiesā pret Knoku, dome slēdza šā gada 15. februārī.
Kaut RD Cilvēkresursu pārvaldē strādā galvenais jurists, kura pienākumos ir darba strīdu risināšana tiesā, esot prasīts papildu atbalsts un izpilddirektors Jānis Lange tam piekritis.
Nepilnu mēnesi vēlāk žurnālisti uzdeva jautājumus par šo tēriņu lietderību Rīgas mēram Vilnim Ķirsim. Viņš apgalvoja, ka par juristu piesaistīšanu no malas lietā pret Knoku nav zinājis.
Eksmēra Mārtiņa Staķa laikā darbā pieņemto Māri Knoku atbrīvoja, ievērojot Rīgas mēra Viļņa Ķirša uzdevumu par optimizāciju un līdzekļu taupīšanu. Štatu samazināšana gan skāra tikai divus no 300 darbiniekiem.
Līdz pagājušajam gadam Knoks bija vienīgais jurists Centrālajā administrācijā, kurš veica disciplināratbildības izvērtēšanu un vienīgais, kurš pārstāvēja pašvaldību tiesā šajos procesos.
8 lietās pret bijušo Mājokļu un vides departamenta direktoru Anatoliju Aļeksejenko un kādreizējo Satiksmes departamenta direktoru Vitāliju Reinbahu, kurus atstādināja par rupjiem pārkāpumiem, uz tiesu kā domes pārstāvis gāja Knoks viens pats.
RD Pretkorupcijas komisijas deputāts Viesturs Kleinbergs komentē: "Es uzskatu, ka tā ir pašvaldības kārtējā līdzekļu izšķērdēšana. Ja mēs, lai atbrīvotos no darbinieka, kurš ir godprātīgi pildījis savu darba pienākumu, tērējam 20 tūkstošus no Rīgas iedzīvotāju makiem, manuprāt, tā ir izšķērdība."
Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums nosaka, ka pašvaldībai aizliegts slēgt līgumu jautājumos, kas ietilpst iestādes darbinieku pienākumos.
Izņēmums ir gadījumi, kad jāveic padziļināta ekspertīze kādā specifiskā jautājumā. Atlaišana reorganizācijas rezultātā parasti ir ikdienišķa prakse publiskās iestādēs, uzsver Valsts kontrolieris.
Valsts kontrolieris Edgars Korčagins norāda: "Pirmais un galvenais jautājums, kas šajā gadījumā ir jāprasa Rīgas domei: Kāds ir šis specifiskais gadījums? Kāpēc ir vajadzīga ekspertīze no malas?
Un, ja mēs runājam par jautājumu, par ko šeit ir runa, par to, ka tas ir darba strīds, vai tiešām darba strīda gadījumā tā specifika ir tik ļoti būtiska, ka domes pašas rīcībā, domes juristu rīcībā nav nepieciešamās kapacitātes, lai gan veiktu nepieciešamo izpēti, gan lai pārstāvētu domi tiesā?"
Rīgas izpilddirektors Jānis Lange, taujāts par to, cik šis konkrētais gadījums ir sarežģīts vai specifisks, stāsta:
"Ņemot vērā Knoka kunga iepriekšējo pieredzi, ņemot vērā arī to, ka viņš savā pieteikumā pret Rīgas pašvaldību ir pateicis, ka Rīgas pašvaldība pret viņu īsteno gan mobingu, gan nenodrošina viņam vienlīdzīgus apstākļus, gan pazemo, gan ir nodarījis morālo kaitējumu, tad attiecīgi ir piemērots šis tiesas pagaidu aizsardzības līdzeklis, jā, mēs redzam, ka šī lieta ir sarežģītāka nekā standarta lieta."
Kaut par pašvaldības līdzekļiem atbild domes deputāti, koalīcijas partneri līgumu nav lasījuši un juristu algošanu par līdzekļu izšķērdēšanu neuzskata.
Tiesa piemērojusi Mārim Knokam pagaidu aizsardzības līdzekli, liedzot darba devējam viņu atbrīvot no amata vai pārcelt citā amatā, kamēr lieta tiesā nebūs izskatīta līdz galam. Bet darba devējs nolēmis Knokam piemērot apmaksātu dīkstāvi.
Izpilddirektors Jānis Lange saka, ka šī nav unikāla prakse, advokātus dome no malas piesaistījusi arī pirms četriem gadiem. Viņš atsaucas uz tiesvedībām, kas sākās pagaidu administrācijas laikā , kad Māris Knoks vēl domē nestrādāja.
Tiesvedība ar bijušo Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra vadītāju Ēriku Zēģeli un bijušo būvvaldes vadītāju Ingusu Vircavu pašvaldībai izmaksājušas vairākas reizes lielāku summu nekā patlaban noslēgtais līgums ar advokātiem tiesvedībā pret Knoku. Vienā no tām juridisko palīdzību arī sniedza Kārkliņa biroja advokāts.Vai domes tiesvedības izmaksas pret Knoku arī pieaugs, izpilddirektors nevarot atbildēt.
Jāņa Kārkliņa zvērinātu advokātu birojam ar domi ir līgums par 200 tūkstoš eiro uz diviem gadiem. Vispārīgā vienošanās paredz juridisko palīdzību konkurences tiesību, azartspēļu, komercdarbības atbalsta tiesību jomā. Rīgas domes Konkursā Kārkliņa birojs bija vienīgais pretendents.