Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

Terorakts Maskavā: Kremlis medijiem liek uzsvērt iespējamu "Ukrainas iesaisti" (7)

Raksta foto
Foto: EPA/Scanpix

Krievijas valsts finansētajiem un valdību atbalstošajiem medijiem Krievijas diktatora Vladimira Putina administrācija ir devusi norādījumus uzsvērt iespējāmās "Ukrainas līdzdalības pēdas", ziņojot par piektdien notikušo teroraktu Maskavā. 

Par to raksta neatkarīgais medijs "Meduza", atsaucoties uz avotiem valsts medijos. 

Ukrainas varasiestādes kategoriski noliegušas jebkādu saistību ar teroraktu, apsūdzot Krievijas varasiestādes mēģinājumos uzkurināt "pret-ukraiņu histēriju Krievijas sabiedrībā".

Jau 22. martā Ukrainas Ārlietu ministrija kategoriski noraidīja apsūdzības, ko Krievijas amatpersonas izteica pēc uzbrukuma, ka Kijiva esot bijusi iesaistīta apšaudē un ugunsgrēkā koncertzālē. "Mēs uzskatām, ka šādas apsūdzības ir Kremļa plānota provokācija," paziņoja ministrija.

Arī Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks paziņoja, ka Ukraina šajā incidentā nav iesaistīta.

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Andrijs Jusovs norādīja, ka Krievijas puses izplatītā versija par to, ka terorakta Maskavas apgabalā īstenotāji aizbēga uz Ukrainu, neiztur nekādu kritiku.

"Lai to saprastu, nav jābūt ekspertam drošības jautājumos. Jau vairāk nekā divus gadus notiek pilnvērtīgs karš, pierobežas teritorijas ir pilnas ar ienaidnieka karaspēku, specdienestu pārstāvjiem, specdienestu aģentiem, tiesībsargājošo institūciju darbiniekiem. Robežlīnija ir mīnēta, abās pusēs tiek veikta novērošana ar visiem līdzekļiem, arī ar gaisa izlūkošanu. Tādi reģioni kā Belgoroda un Kurska pēc nesenajiem notikumiem kopumā ir kļuvuši par aktīvu karadarbības zonu. Un, protams, šī versija neiztur kritiku, to saprot visi pasaulē, izņemot, iespējams, nozombētos Krievijas iedzīvotājus," sestdien sacīja Jusovs.

Viņš atgādināja, ka Krievijas drošības dienestiem ir pieredze teroristu uzbrukumu organizēšanā savā teritorijā.

"Tagad ir visas pazīmes, kas liecina, ka mēs saskaramies tieši ar šādām Krievijas drošības dienestu darbībām. Turpmāk, visticamāk, notiks histērijas uzkurināšana, skrūvju savilkšana un pat formālu pilsonisko tiesību un brīvību atlieku likvidēšana," norādīja Jusovs, vienlaikus uzsverot, ka kara gaitu tas būtiski neietekmēs.

"Mobilizācijas pasākumi agresorvalsts teritorijā nav apstājušies pat uz vienu dienu. Tāpēc globāli tas neko neietekmēs. Bet, jā, iekšējās histērijas un iekšējās mobilizācijas pakāpe Krievijā patiešām var paaugstināties, lai gan propagandistu retorika jau tagad ir maksimāli neonacistiska un agresīva: kur vēl augstāk - grūti iedomāties," viņš sacīja.

Krievija arī centīsies izmantot teroraktu, lai mainītu situāciju starptautiskajā arēnā, pieļāva Jusovs.

"Starptautiskajā arēnā Putina režīms mēģinās agresora tēlu, par kādu tagad pasaulē tiek uzskatīta Krievija, pārvērst upura režīmā. Un ir ļoti svarīgi atgādināt, ka tieši Putina režīma aktivitātes vairumā gadījumu ir tās, kas noved vai nu pie viņa paša organizētiem teroraktiem, vai arī drošības dienestu nespējas pildīt savus pienākumus dēļ. Neskatoties uz to, ka pasaule brīdināja par šādu incidentu draudiem Krievijas teritorijā, Putina režīms vai nu neko nedarīja, lai tos novērstu, vai arī pats ir iesaistīts šo terora aktu organizēšanā," uzsvēra Ukrainas izlūkdienesta pārstāvis.

Foto: Terorakts Maskavas koncertzālē

Jau ziņots, ka Putins uzrunājis valsts iedzīvotājus un nosodījis piektdienas teroraktu Maskavas koncertzālē "Krokus Siti Holl" vien 19 stundas pēc incidenta. 

Četri aizdomās par apšaudes netālu no Maskavas esošajā koncertzālē "Krokus Siti Holl" veikšanu turētie mēģināja slēpties, virzījās uz Ukrainas pusi, kuri viņiem bija sagatavots "logs" robežas šķērsošanai, pirmajā uzrunā pēc piektdien notikušā terorakta paziņoja Krievijas diktators Vladimirs Putins.

"Viņi mēģināja slēpties un virzīties uz Ukrainas pusi, kur, kā liecina provizoriskā informācija, viņiem no Ukrainas puses bija sagatavots "logs" valsts robežas šķērsošanai," televīzijā pārraidītā uzrunā viņš teica.

"Kopā tika aizturēti 11 cilvēki. Krievijas Federālais drošības dienests un citas tiesībsargājošās iestādes strādā, lai apzinātu un atklātu visu teroristu līdzdalībnieku bāzi - tos, kuri nodrošināja viņiem transportu, iezīmēja evakuācijas ceļus no nozieguma vietas, sagatavoja slēptuves, slēptuves ar ieročiem un munīciju," sacīja Putins.

Putins aicināja uz sadarbību visas valstis, kuras saprot Krievijas ciešanas pēc notikušās traģēdijas un ir gatavas apvienoties.

"Mēs zinām, kādi ir terorisma draudi, un mēs ceram uz sadarbību ar visām valstīm, kuras patiesi dalās mūsu sāpēs un ir gatavas patiesi apvienot spēkus cīņā pret kopējo ienaidnieku - starptautisko terorismu ar visām tā izpausmēm," Putins teica savā videovēstījumā.

Vienlaikus viņš norādīja, ka "teroristus, slepkavas, necilvēkus, kuriem nav un nevar būt valstspiederības, sagaida neapskaužams liktenis - atriebība un aizmirstība. Viņiem nav nākotnes".

Putins uzsvēra, ka šobrīd vissvarīgākais ir apvienot visus - gan militārpersonas, gan vienkāršos valsts iedzīvotājus. "Mūsu kopējais pienākums tagad, mūsu kaujas biedriem frontē, visiem valsts pilsoņiem būt kopā vienā rindā. Es ticu, ka tā arī būs, neviens un nekas nevar satricināt mūsu saliedētību un gribu, mūsu apņēmību, vienotās Krievijas tautas spēku," sacīja Krievijas līderis.

Viņš pauda uzskatu, ka "mūsu daudznacionālajā sabiedrībā neviens nespēs sēt indīgas nesaskaņas, panikas un nesaskaņas sēklas".

Putins paziņoja, ka 24.martā Krievijā izsludinātas sēras.

Pirms tam sestdien tiešsaistes laikraksts "The Insider" vēstīja, ka aizvadītajā naktī Krievijas televīzijas kanāli trīs reizes tika informēti par gaidāmo Putina paziņojumu, bet tā arī paziņojumu nesaņēma.

Anonīmi avoti norādīja, ka Kremlis meklē piemērotu formulējumu Putina paziņojumam, kas tika publicēts 19 stundas pēc uzbrukuma.

Jau vēstīts, ka bruņoti uzbrucēji atklāja uguni koncertzālē, kas atrodas Krasnogorskā, 22 kilometru attālumā no Maskavas centra. Apšaude sākās neilgi pirms rokgrupas "Piknik" koncerta, bet vienlaikus citā zālē notika Ļeņingradas apgabala simfoniskā orķestra koncerts.

Krievijas Izmeklēšanas komiteja ir apstiprinājusi 133 cilvēku bojāeju.

Atbildību par uzbrukumu uzņēmās teroristu grupējums "Islāma valsts". Grupējuma kaujinieki "uzbruka lielam saietam (..) Krievijas galvaspilsētas Maskavas nomalē," teikts grupējuma paziņojumā lietotnē "Telegram". Paziņojumā arī apgalvots, ka uzbrucēji "droši atkāpās uz savām bāzēm".

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu