Pasaulslaveni cilvēki, kurus skāra tuberkuloze

"Vējiem līdzi" zvaigznes dzīvību atņēma tuberkuloze

Slavenā britu aktrise Vivjena Lī (1913 – 1967), kuru skatītāji visā pasaulē pazīst kā Skārletu O’Hāru no romāna "Vējiem līdzi" ekranizācijas. Par šo lomu viņa ieguva savu pirmo "Oskaru". Lī ir arī ir viena no pazīstamākajiem tuberkulozes upuriem.

Ar šo slimību aktrise pirmo reizi saskārās 1945. gadā. Slimība ietekmēja arī viņas psihisko stāvokli, tāpēc viņu vienlaikus ārstēja gan no tuberkulozes, gan no depresijas. Taču pilnībā atgūties viņai tā arī neizdevās. Periodos, kad jutās labāk, Lī uzņēmās jaunas lomas gan kino, gan uz teātra skatuves. 1951. gadā viņa ieguva vēl vienu "Oskara" balvu par Blanšas lomu "Ilgu tramvajā".

Pēdējā savas dzīves gadā viņa daudz uzstājās Brodvejā, taču pēc izrādēm bieži nonāca ārstu aprūpē. Atpakaļ uz Londonu viņa pārcēlās jau pavisam bezspēcīga. Tuberkuloze strauji progresēja un ātri pārņēma abas plaušas. Viņa nomira pēc kārtējās tuberkulozes izraisītās lēkmes. Aktrisei bija tikai 53 gadi.

"1984" un "Dzīvnieku fermas" autors inficējās Spānijas slimnīcā

Viens no 20. gadsimta ietekmīgākajiem rakstniekiem Džordžs Orvels (1903 – 1950) piedzima ar bojātiem bronhiem un visu mūžu cieta no dažādām veselības problēmām. 20 gadu vecumā, dzīvodams Mjanmā (tolaik – Birmā), Orvels saslima ar tropu drudzi un pārcieta vairākas pneimonijas lēkmes.

Tāpat kā Ernests Hemingvejs un daudzi citi viņa amata brāļi Orvels 1930. gados devās uz Spāniju, lai aprakstītu tur notiekošo pilsoņu karu. Orvels tika ievainots kaklā un nonāca slimnīcā.

Jāpiebilst, ka Spānijas pilsoņu karš bija pēdējais karš Eiropā pirms penicilīna izgudrošanas, tāpēc pacienti slimnīcās ļoti bieži inficējās ar dažādām slimībām, tostarp tuberkulozi. Tas notika arī ar Orvelu, kuram pēc atgriešanās Anglijā atklāja šo kaiti.

1938. gada sākumā viņš piedzīvoja īpaši smagu lēkmi, kuras dēļ rakstniekam sākās stipra plaušu asiņošana. Tomēr pēc tam viņš nodzīvoja vēl 12 gadus, pēdējos divus no tiem viņš pavadīja, ārstējoties no tuberkulozes. Orvels nomira 47 gadu vecumā.

Tīna Tērnere sešās nedēļās izārstējās no tuberkulozes

Amerikāņu dziedātāja, dziesmu autore, dejotāja, rakstniece un aktrise Tīna Tērnere (1939 – 2023) karjeru uzsāka kopā ar savu pirmo vīru, mūziķi Aiku Tērneru. Talantīgā māksliniece savā dzīvē cīnījās ar daudzām slimībām, tostarp tuberkulozi.

Šo slimību viņai atklāja 1970. gadā, 31 gada vecumā. Vīrs, kas bija arī Tērneres producents, neļāva Tīnai izslimot saaukstēšanos un spieda turpināt uzstāties koncertos. Tādēļ neārstētā saaukstēšanās izvērtās bronhītā, pneimonijā un beigās arī tuberkulozē.

Sākotnēji Tērnere ārstējās ar tradicionālajām metodēm, taču vēlāk vērsās pie homeopātijas. Pēc sešām nedēļām dziedātāja atkal bija gatava kāpt uz skatuves un nodzīvoja vēl vairāk nekā 50 gadus.

"Bītlu" virtuozs iemācījās spēlēt bungas tuberkulozes sanatorijā

Leģendārās grupas "The Beatles" dalībnieks Ričards Stārkijs, kuru pasaulē pazīst kā Ringo Stāru, piedzima 1940. gada 7. jūlijā. Viņš uzauga nabadzīgā ģimenē, mājā, kuras celtniecībā tika izmantots lēts un ļoti bīstams materiāls – azbests –, kuru mūsdienās būvniecībā vairs neizmanto.

Lielāko daļu bērnības Ringo smagi slimoja un nevarēja iegūt pilnvērtīgu izglītību. 12 gadu vecumā viņš saslima ar tuberkulozi. Nākamos divus gadus Ringo pavadīja sanatorijā, ārstējoties no šīs slimības.

Pacientiem sanatorijā bija iespējams apgūt dažādus mūzikas instrumentus. Ringo izvēlējās bungas, kas jau pēc apmēram piecpadsmit gadiem padarīja viņu par pasaulslavenu mūziķi.

Jāpiebilst, ka neskatoties uz bērnībā pārdzīvoto, Stārs, kurš arī visu mūžu cieš no dažādām pārtikas alerģijām, joprojām aktīvi uzstājas koncertos. Šobrīd mūziķim ir 83 gadi, un 2024. gadā viņš atkal dosies tūrē kopā ar savu grupu "Ringo Starr And His All-Starr Band".

Hitlera Vācijā nebija vietas arī tuberkulozes slimniekiem

Kad topošais Trešā Reiha fīrers Ādolfs Hitlers (1889 – 1945) mācījās vidusskolā, viņš bieži slimoja, un ārstiem radās aizdomas par tuberkulozi. Taču dokumentos nav apstiprinājuma šādai diagnozei.

Savu "vājo" veselības stāvokli Hitlers izmantoja kā ieganstu, lai pamestu mācības vidusskolā. Tēvs vēlējas, lai Ādolfs kļūst par ierēdni, bet pats viņš sapņoja par mākslinieka karjeru. Kā zināms, fīrers vairākkārt mēģināja iestāties mākslas skolā. Taču pēc daudzām neveiksmēm un vairākiem cietumā pavadītiem mēnešiem viņš kļuva par nacionālsociālistiskās partijas līderi un vēlāk arī Trešā Reiha vadoni.

Nacistu ideoloģijā nebija vietas slimajiem un vājajiem, tāpēc vairāk nekā 30 000 tuberkulozes slimnieku piespiedu kārtā ievietoja "ārstēšanas" iestādēs, kur viņi bija nolemti nāvei no bada vai medikamentu pārdozēšanas.

Ir arī zināms, ka koncentrācijas nometnēs nacistu ārsti veica dažādus antihumānus eksperimentus ar ieslodzītājiem ebrejiem, tostarp daudz tika pētīta arī tuberkuloze.

Nelsons Mandela saslima cietumā

Pirmais Dienvidāfrikas prezidents, kas bija ievēlēts vienlīdzīgās demokrātiskās vēlēšanās, Nelsons Mandela (1918 – 2013), cietumā bija pavadījis 27 gadus. Viņš tika ieslodzīts par to, ka cīnījās pret aparteīda jeb rasu segregācijas politiku šajā valstī.

Ieslodzījumā Mandela saslima ar tuberkulozi. Tas notika 1988. gadā, kad viņš atradās Polsmūras cietumā. Par laimi, tā nebija pret zālēm rezistenta tuberkuloze, un viņš tika izārstēts četros mēnešos. Tuberkuloze tika apstādināta un nepaspēja progresēt līdz bīstamākām stadijām.

Pēc atbrīvošanas no cietuma 1990. gada 11. februārī Mandela un viņa partija uzsāka sarunas, kas noveda pie vēsturiska lēmuma par aparteīda politikas izbeigšanu. Savukārt vēl pēc četriem gadiem notika demokrātiskās vēlēšanas, kurās viņš uzvarēja.

Tuberkuloze ir tikusi aprakstīta jau Senajā Ēģiptē, savukārt 18. un 19. gadsimtā šīs slimības izplatība sasniedza teju epidēmijas līmeni un bija viens no izplatītākajiem nāves cēloņiem līdz pat 20. gadsimta sākumam. 

Jaunākie pieejamie dati par saslimstību ar tuberkulozi Eiropā liecina, ka 2021. gadā Latvija bija ceturtajā vietā starp Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm – aiz Rumānijas, Lietuvas un Portugāles. Saslimstība ar tuberkulozi Latvijā ir gandrīz divas reizes augstāka nekā vidēji ES/EEZ valstīs, proti, vidēji 2021. gadā Eiropā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju bija 7,4, kamēr Latvijā 13,8.

Tikmēr Slimību kontroles un profilakses centra provizoriskie dati liecina, ka 2023. gadā reģistrēti 347 tuberkulozes gadījumi jeb 18,4 uz 100 000 iedzīvotāju. Salīdzinot ar 2022. gadu, pieaugums ir 8%, savukārt, salīdzinot ar 2021. gadu, 33%.