Prokuratūra skaidro, kāpēc Latvijā "skaļas" korupcijas lietas atklāj retāk

Nereti nevalstiskajā sektorā dažādu amatpersonu diskusiju laikā, kā arī sabiedriskajā telpā kopumā tiek uzsvērts, ka pēdējos gados vērojams atklāto tā dēvēto "skaļo" korupcijas lietu trūkums, vēsta prokuratūra, kura novērojusi, ka kriminālprocesu neesamība pret augstām valsts amatpersonām valstī tiek asociēta ar kompetento iestāžu darbības nepietiekamu efektivitāti.

Prokuratūra skaidro, ka lielus koruptīvos noziedzīgos nodarījumus pamatā iespējams atklāt, veicot operatīvās darbības pasākumus. Līdz ar to tas ir svarīgākais posms koruptīvo noziedzīgo nodarījumu atklāšanā un pierādījumu iegūšanā. Neiegūstot pierādījumus šajā stadijā, pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšana un krimināllietas nodošana tiesai, pamatojoties uz kādiem citiem pierādījumiem, esot maz iespējama.

Iespējamie iemesli tā dēvēto "skaļo" korupcijas lietu trūkumam ir nepietiekams operatīvo darbinieku skaits, lai savlaicīgi pievērstu uzmanību operatīvās sarunu noklausīšanās laikā fiksētiem sarunu fragmentiem, kuri satur norādes par kukuļošanu, kā arī analizētu apjomīgākus sarunu ierakstus, klāsta prokuratūra. Tāpat esot vērojama nepietiekoša kompetence identificēt sarunu krimināltiesisko nozīmi, tostarp, konkrētu kukuļošanas nodarījumu pazīmes.

Iespējamais šo problēmu iemesls ir tas, ka korupcijā iesaistītās personas arvien mazāk saziņai izmanto tādus tehniskos līdzekļus, ko iespējams salīdzinoši vienkārši kontrolēt un fiksēt operatīvās darbības pasākumos, kā rezultātā iestādēm, kuras veic operatīvās darbības, nepieciešams iegūt informāciju no avota, kas tieši saistīts ar noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, kas prasa komplicētu un mērķtiecīgu operatīvās darbības iestāžu rīcību.

Minēto trūkumu novēršanai nepieciešamas operatīvo darbinieku kvalitatīvas apmācības, kā arī tehnisko, taktisko un metodisko iespēju paplašināšana, uzskata prokuratūras vadība.

Prokuratūra vērtē, ka prokuroru lūgtie sodi par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, tajā skaitā valsts amatpersonām par viņu izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem lūgtie sodi, kļūst bargāki. Minētais attiecas kā uz vieglākiem soda veidiem - naudas sodu, sabiedrisko darbu, tā arī uz bargāko soda veidu - brīvības atņemšanu. Nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu. Vērtējot to, izšķiroša nozīme ir attiecīgā Krimināllikuma panta sankcijai - tajā paredzētajiem iespējamajiem soda veidiem un to apmēram.

Salīdzinot Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūra (NNVIDIP) prokuroru lūgtos un tiesu piespriestos sodus, svarīgi ņemt vērā, ka tiesām nav saistošs nedz prokurora lūgtais soda veids, nedz tā apmērs, uzsver prokuratūra. Tiesas var noteikt gan bargāku, gan vieglāku sodu par prokurora lūgto sodu. Par smagākajiem amatnoziegumiem, proti, par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, valsts amatpersonas bezdarbību un kukuļņemšanu prokurori ievērojami biežāk lūguši tiesai piemērot bargāko sodu - brīvības atņemšanu -, nepiemērojot nosacītu notiesāšanu, nekā to piespriedušas tiesas. Tāpat tiesas biežāk piemēro brīvības atņemšanas sodu nosacīti, nekā to lūguši prokurori.

Nulles tolerance pret negodprātīgām amatpersonām un aktīva rīcība šādu gadījumu izskaušanai esot viena no prokuratūras darbības prioritātēm.

"Tiesiskās apziņas stiprināšana un sabiedrības aktīva līdzdarbība, nulles tolerance pret amatpersonu izdarītiem noziegumiem, soda neizbēgamība un tā bargums - tikai visiem šiem institūtiem darbojoties kompleksi, var panākt amatpersonu noziedzīgas rīcības novēršanu, atklāšanu, izmeklēšanu un vainīgo sodīšanu, kā arī veicināt ģenerālo prevenciju, proti, dot visām valsts amatpersonām skaidru signālu, ka pret amata noziegumiem valsts vēršas ar vislielāko bardzību un katram, kas neievēro likumu sava amata pienākumu izpildes laikā, būs jārēķinās ar attiecīgām krimināltiesiskām sekām," norādījis NNVIDIP virsprokurors Jānis Omuls.