Putina "konkurenti" prezidenta "vēlēšanās" nopelnījuši pamatīgu naudas summu (1)

Partijas par dalību "vēlēšanās" saņems ievērojami vairāk, nekā iztērēja par priekšvēlēšanu kampaņu.

Komunistiskās partijas kandidāts Nikolajs Haritonovs, par kuru nobalsoja 4,31% vēlētāju, savai partijai ir ļāvis nopelnīt 573 miljonus rubļu (5,7 miljonus eiro). Vladislavs Davankovs "Jaunajiem cilvēkiem" nopelnījis 511 miljonus rubļu (5,1 miljonu eiro), bet Leonīds Sluckis no Liberāli demokrātiskās partijas ar 3,2% balsu nopelnījis savai partijai 425 miljonus rubļu (4,2 miljonus eiro).

Kopumā visu trīs kandidātu partijas saņems 1,509 miljardus rubļu (15 miljonus eiro).

Visos gadījumos "peļņa" izrādījusies daudz lielāka, nekā partijas ieguldījušas priekšvēlēšanu kampaņā.

Diktatora Putina priekšvēlēšanu kampaņai iztērēti 317 miljoni (3,1 miljons eiro) rubļu. Viena vēlētāja balss Putinam izmaksājusi vien četrus rubļus (4 eiro centus).

Jau vēstīts, ka Krievijā tā dēvētajās prezidenta vēlēšanās pēc 80% vēlēšanu biļetenu apstrādes uzvar Vladimirs Putins ar 87,2% balsu, paziņoja Centrālā vēlēšanu komisija.

Nikolajam Haritonovam no komunistu partijas ir 4,2% balsu, Vladislavam Davankovam no partijas "Jaunie cilvēki" - 4%, bet Leonīdam Sluckim no liberāldemokrātiem - aptuveni 3,2% balsu.

Provizoriskā vēlētāju aktivitāte bija 74,22%.

2018.gada vēlēšanās Putins tika atkārtoti ievēlēts ar 77% balsu. Toreiz tas bija viņa maksimālais rezultāts.

Preses konferencē Maskavā svētdienas vakarā pēc tam, kad kļuva zināmi provizoriskie vēlēšanu rezultāti, Putins kā savas jaunās (piektās) sešu gadu pilnvaru laikā galvenās prioritātes nosauca uzvaru karā ar Ukrainu. Runājot par karu, Putins, no vienas puses, sacīja, ka viņš nav pret miera sarunām, bet, no otras puses, neizslēdza, ka Krievijas armijai nākotnē tiks uzdots okupēt jaunas Ukrainas teritorijas.

Putins arī pavēstīja, ka nevar izslēgt pilna mēroga karu ar NATO, kā arī apgalvoja, ka Ukrainā jau karo karavīri no alianses valstīm.

Putina inaugurācija viņa piektajam pilnvaru termiņam notiks 7.maijā.

Kā ziņots, tā dēvētās vēlēšanas, kas faktiski bija vienīgi izrāde Putina leģitimitātes kārtējai apliecināšanai, notika no 15. līdz 17.martam.

Pat nerēķinoties ar ierastajām manipulācijām ar balsu skaitīšanas rezultātiem un vēlētāju aktivitāti, jau iepriekš nebija ne mazāko šaubu, ka Putins kārtējo reizi tā dēvētajās vēlēšanās "uzvarēs", paliekot amatā vismaz līdz 2030.gadam, jo Krievijā jau sen nepastāv nekāda reāla opozīcija un visi vērā ņemamie opozīcijas līderi bijuši spiesti vai nu atstāt valsti, atrodas cietumā, vai arī tikuši noslepkavoti.

Saskaņā ar neatkarīgo tīmekļa izdevumu "Meduza" un "Vjorstka" ziņām Kremlis amatpersonām bija izvirzījis uzdevumu nodrošināt, lai par Putinu būtu nobalsojuši vismaz 80% vēlētāju.