Hospisa medmāsa atklāj, ko lielākā daļa cilvēku redz pirms nāves (3)

Medmāsa pieredzējusi, ka lielākā daļa pacientu, par kuriem viņa rūpējusies, pirms nāves ierauga savus mirušos radiniekus.

Viņa saka: "Viena no galvenajām lietām, kas notiek ar gandrīz visiem aizgājējiem: viņi sāk redzēt cilvēkus, kuri jau ir miruši. Tas nav tikai miršanas brīdī. Parasti tas sākas apmēram mēnesi pirms nāves."

Kā medmāsa novērojusi, parasti tie, ko redz mirstošais, vienmēr ir miruši ģimenes locekļi, un tikai tie, ar kuriem dzīves laikā bijušas mīlestības pilnas attiecības.

"Viņi redz savus vecākus, vecvecākus, tantes, onkuļus, draugus, māsīcas, mājdzīvniekus – kā nu kurš. Pie viņiem nāk jau miruši cilvēki vai mājdzīvnieki – reizēm viņi redz viņus sapņos, bet reizēm – arī esot nomodā. Visbiežāk tas ir nomodā."

Hospisa medmāsa saka - tā ir diezgan izplatīta parādība, arī tad, ja cilvēki vēl nav uz nāves sliekšņa un nodzīvo vēl vairākas nedēļas.

Pēc tā, ko viņai stāstījuši hospisa pacienti, Makfadena spriež, ka mirušie radinieki apmeklē smagi slimo, lai viņu nomierinātu un sagatavotu aiziešanai. Viņi saka: "Es drīz nākšu pie tevis; tev nav jāuztraucas; mēs būsim tepat blakus."

Varētu domāt, ka mirējs vienkārši vairs nav pie pilna saprāta – bet nē. Makfadena apgalvo: "Lielākā daļa cilvēku, kas redzējuši savus mirušos radiniekus, ir pie pilnas apziņas - viņi ir modri un orientēti, viņi nav aktīvajā miršanas fāzē. Tās nav halucinācijas, nekā tamlīdzīga. Kā veselības aprūpes speciālisti mēs zinām, kā izskatās halucinācijas, kā izskatās delīrijs, kā izskatās hipoksija. Bet tas, kad mirstošais redz savu mīļotos, jau mūžībā aizgājušos tuviniekus – tas ir kaut kas pavisam cits."

Makfadena stāsta par gadījumiem, kad pacienti pie pilnas apziņas pēkšņi sāk smaidīt un skatīties vienā punktā – viņi saka, ka ieraudzījuši savu mammu, vīru vai sievu, un jautā: vai jūs arī viņu redzat?

Daudzi hospisa pacienti, kuri stāstījuši par savu pieredzi Makfadenai, teikuši, ka doma, ka viņus kāds gaida, ir ļoti mierinoša.