Ģenerālprokuratūra: Latvijas meklēto personu izdošana no Krievijas apstājusies

Saeima 18.janvārī pieņēma likumu, ar kuru Latvija denonsē līgumu ar Krieviju par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās. Līgums denonsēts, ņemot vērā Krievijas īstenoto karadarbību Ukrainā un starptautiskās sabiedrības vērstās sankcijas pret Krieviju.

Vaicāts par turpmāko sadarbību ar Krieviju, Ostapko norādīja, ka tiesiskās palīdzības jomā Latvija joprojām ar šo kaimiņvalsti var sadarboties, balstoties uz starptautisku konvenciju.

"Tas, ko mēs tieši izjūtam - personu izdošana no Krievijas ir pilnībā apstājusies. Tas ir fakts. No otras puses, nevaram gribēt šajos ģeopolitiskajos apstākļos visu," uzsvēra Ostapko.

Vienlaikus tas nenozīmējot, ka Latvija neprasa un neuzstāj Krievijai uz savu tiesiskās palīdzības lūgumu izpildi.

Prokuratūras apkopotā informācija liecina, ka pērn no Latvijas puses ārvalstīm tika iesniegti 708 tiesiskās palīdzības lūgumi, kas ir par 129 lūgumiem vairāk nekā 2022.gadā. 162 lūgumi adresēti Lietuvai, 73 Krievijai, 45 Ukrainai, bet 44 ASV.

Visvairāk tiesiskās palīdzības lūgumu ārvalstij tika nosūtīti sakarā ar kriminālprocesos veikto izmeklēšanu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, starptautisko organizāciju un Latvijas noteikto sankciju pārkāpšanu.

Pērn paralēli tam 124 personas izsludinātas starptautiskā meklēšanā, jo to atrašanās vieta nav zināma, bet ārvalstīm tika iesniegti 67 personu izdošanas lūgumi - 19 lūgumi ārpus Eiropas Savienības un 48 Eiropas apcietinājuma lēmumi.

Ārpus Eiropas Savienības personu izdošana visbiežāk lūgta Lielbritānijai, bet Eiropas Savienībā - Vācijai un Nīderlandei.