VIDEO ⟩ "Aiz priekškara": Propagandisti svin "vēlēšanas" un saukā Latviju par fašistisku valsti (9)

Protesta akcijas iecere bija svētdien, 17. martā, uz iecirkņiem doties tieši plkst. 12 dienā un veidot pie tiem rindas.

Opozīcijas medijs "Meduza" ziņo, ka protestos pusdienlaikā, veidojot rindas, piedalījās tūkstošiem cilvēku. Pirmās akcijas notika Tālajos Austrumos, pēc tam Sibīrijā un Urālos. Rindas tika veidotas arī Novosibirskā, vēlēšanu iecirkņos Čeļabinskā, Permā, Jekaterinburgā, Tomskā, Maskavā, Sanktpēterburgā un citās pilsētās.

Protesta akcija norisinājās arī ārzemēs: krievi stāvēja rindās Viļņā, Rīgā, Erevānā, Tbilisi, Belgradā, Podgoricā, Parīzē, Briselē, Barselonā, Londonā, Lisabonā, Biškekā, Astanā, Telavivā, Hāgā un citās pasaules pilsētās.

Saskaņā ar "Meduzas" sniegto informāciju viens no masīvākajiem protestiem notika Berlīnē. Rinda pie vēstniecības izveidojās pirms pusdienlaika. Ap plkst.12 vēstniecībā ieradās Alekseja Navaļnija atraitne Jūlija. Viņa tika sagaidīta ar aplausiem.

Līdztekus klusumam par pilsonisko nepakļaušanos netika ziņots par daudziem ukraiņu uzbrukumiem Krievijas teritorijai.

Proti, gari un plaši tika stāstīts par Ukrainas "diversantu" uzbrukumiem Belgorodai , taču ne vārda netika minēts, piemēram, par to, ka naktī uz svētdienu lidrobotu uzbrukuma rezultātā izcēlies ugunsgrēks vienā no naftas pārstrādes rūpnīcām Slavjanskā pie Kubaņas, kas atrodas Krasnodaras novadā Krievijas dienvidrietumos.

Tāpat netika ziņots, ka naktī uz sestdienu Krievijā Pievolgas reģiona Samaras apgabalā veikti triecieni trim koncerna "Rosņeftj" naftas pārstrādes rūpnīcām. Pašsaprotami, ka televīzijas nerunāja arī par to, ka ar droniem apšaudīta Maskavas Domodedova lidosta.

Savukārt, klāstot par uzbrukumiem Belgorodai un Kurskai, propagandisti runāja tikai un vienīgi par nelietīgajiem "banderoviešiem" un ārzemju algotņiem, izliekoties nemanām, ka uzbrukumos piedalījās arī Krievijas brīvprātīgo korpuss, kas karā cīnās Ukrainas pusē.

Tikmēr "Wall Street Journal" galvenais ārzemju ziņu korespondents Jaroslavs Trofimovs 17. martā sociālajā tīklā “X” rakstīja: "Ukrainas atbalstītie Krievijas brīvības leģiona kaujinieki publicē kadrus, kuros redzams Krievijas pierobežas ciemata Gorkovskas ieņemšana Belgorodas apgabalā un Krievijas karogu novilkšana no rātsnama".

Vienlaikus par saviem triecieniem Ukrainas pilsētai Odesai Kremļa ideologi, kā jau ierasts, meloja, ka uzbrukts tikai un vienīgi militārajai infrastruktūrai. Krievi arī neatzina, ka bojā gājuši civiliedzīvotāji.

Tāpat Krievija ne ar vārdu nepieminēja nāvējošu uzlidojumu Doneckas Akadēmiskajam reģionālajam drāmas teātrim Mariupolē pirms diviem gadiem, kur bojā gāja 600 civiliedzīvotāji.

Putins esot cerība miljardiem cilvēku

Visa propagandistu varza rāvās vaiga sviedros, lai tā sauktās vēlēšanas iztēlotu kā krievu tautas brīvu politiskās gribas izpausmi. Savukārt bijušais ASV vēstnieks Maskavā Maikls Makfols "X" rakstīja: "Žurnālisti, lūdzu, pārtrauciet lietot vārdu "vēlēšanas", lai aprakstītu to, kas šajā nedēļas nogalē notiek Krievijā. Totalitārās diktatūras nerīko "vēlēšanas". Tādus notikumus kā "vēlēšanas" PSRS neviens nekad neatspoguļoja. Lūdzu, pārtrauciet. Šīs nav vēlēšanas." 

Makfols arī uzskata, ka īstenā nedēļas nogales notikumu uzvarētāja ir Putina nogalinātā opozīcijas politiķa Aleksandra Navaļnija atraitne Jūlija, un tie tūkstoši cilvēku, kas piedalījās protesta akcijās.

"Kampaņas "Pusdienlaiks pret Putinu" panākumi kontrastē ar Putina apkaunojošo neveiksmi šodien. Iepriekšējās prezidenta vēlēšanās, kurās Putins "uzvarēja", viņš vismaz pieļāva konkurences parādīšanos, lai piešķirtu tām leģitimitātes izskatu. Šajā reizē tas daudz lielākā mērā bija padomju laika inscenējums,” norāda Makfols.

Dažādi pašpasludinātie Krievijas "politologi" gan klāstīja, ka "vēlēšanu" dienās krievu tauta esot izrādījusi tik lielu vienotību kā nekad. Sižetos no vēlēšanu iecirkņiem, tostarp no okupētajām Ukrainas teritorijām, aptaujātie cilvēki pauda, ka balsojot par valsts nākotni un "stipru līderi".

Komiski un nožēlojami izklausījās "politologs" Vitālijs Tretjakovs, kurš pauda, ka Putins esot cerība miljardiem cilvēku visā pasaulē, kas jūtas Rietumu "koloniālistu" apspiesti. Atkal izskanēja vecais stāsts, ka karš Ukrainā ir globāla "labo un ļauno spēku" sadursme, kur Krievija aizstāv brīvību un kristīgās vērtības.

Propagandisti par ukraiņu uzbrukumiem Belgorodai vēstīja, ka tas tiekot darīts tāpēc, lai izjauktu "vēlēšanas", jo visiem Rietumiem esot bail no Putina pārvēlēšanas. Tajā pašā laikā gan Aizsardzības ministrija, gan pats Putins tautai ziņoja, ka visi "diversanti" tiekot iznīcināti un neitralizēti un savus mērķus tie nesasniedzot.

"Ukranacistu" uzbrukumi Krievijas teritorijām tikai vienojot tautu un padarot to stiprāku. Faktiskais vēstījums ir šāds – nelietīgie "banderovieši" cenšas uzbrukt mierīgajiem Krievijas iedzīvotājiem un tos iebaidīt, bet viņiem nekas neizdodas.

Krievija esot gatava kodolkaram

Aizvadītās nedēļas sākumā visas Kremļa televīzijas pārraidīja propagandista Dmitrija Kiseļova interviju ar Putinu. Tajā Putins apgalvoja, ka Krievija ir pilnībā gatava kodolkaram. Lai arī tā to nevēloties un neuzsākšot, taču kodolieroči tikšot pielietoti, ja būšot nopietns apdraudējums Krievijas suverenitātei un pastāvēšanai.

Uz Kiseļova jautājumu, vai Krievijai, lai apliecinātu savu gatavību aizstāvēt valsti jebkuriem līdzekļiem, nevajadzētu veikt kodolizmēģinājumus, Putins atbildēja, ka Krievija to darīs tikai kā atbildi uz ASV kodolizmēģinājumiem.

Lai arī Kremlis nemitīgi apgalvo, ka Rietumi bezatbildīgi uzkurinot kodolkara kaislības, tomēr realitāte ir tāda, ka līdz šim neviena Rietumu kodollielvalsts nav bildusi ne pušplēsta vārda, ka ir kādi apstākļi, kuros tiktu pieļauta šo nāvējošo ieroču lietošana.

Tikmēr Krievija jau kopš kara sākuma nemitīgi klāsta, kādā gadījumā tā šos ieročus lietos. Turklāt Krievijas aizsardzības doktrīna atšķirībā no jebkuras Rietumu valsts, paredz arī preventīva kodoltrieciena iespējamību. Tāpat visa propagandistu svīta atkārtoti ir klāstījusi, ka Krieviju kaujas laukā neesot iespējams uzvarēt, jo tai ir kodolieroči.

Tajā pašā laikā Putins intervijā Kiseļovam atkārtoti uzsvēra, ka neredz vajadzību šos ieročus pielietot Ukrainā.

Vienlaikus, runājot par iespējamām miera sarunām, Putins uzsvēra, ka Krievijai iet uz jelkādām pārrunām tikai tāpēc, ka pretiniekam beidzas ieroči, būtu muļķīgi.

Kārtējo reizi diktators žēlojās, ka Rietumi vienmēr Krieviju pieviļot, tādēļ šoreiz jebkādas miera sarunas ar Ukrainu būšot iespējamas tikai tad, ja tiks sniegtas drošības garantijas Krievijai. Kā zināms no Kremļa retorikas, karš Ukrainā sācies tāpēc, ka Ukraina kādā mistiskā veidā esot apdraudējusi par sevi vairākas reizes lielākās Krievijas drošību.

Par to, uz kādiem noteikumiem Krievija ir gatava izbeigt karu Ukrainā, jau atkārtoti ir izteicies Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Medvedevs, paziņojot, ka viens no priekšnoteikumiem esot visas Ukrainas iekļaušana Krievijas Federācijas sastāvā.

Līdztekus visa starptautiskā prese ziņo, ka Putins preses konferencē tūlīt pēc "uzvaras" pirmo reizi pieminējis Navaļniju.

"Kas attiecas uz Navaļnija kungu. Jā, viņš aizgāja mūžībā. Tas vienmēr ir skumjš notikums. Mums ir bijuši arī citi gadījumi, kad cilvēki cietumā ir miruši. Vai tas nenotiek ASV? Notiek un vairāk nekā vienu reizi. Starp citu, es jums teikšu, tas būs negaidīti - dažas dienas pirms Navaļnija kunga aiziešanas daži kolēģi, nevis administrācijas locekļi, man teica, ka ir doma Navaļnija kungu apmainīt pret dažiem cilvēkiem, kas atrodas cietumā Rietumu valstīs. Var man ticēt, var nē... Cilvēks, kurš ar mani runāja, vēl nebija pabeidzis teikumu, bet es teicu – piekrītu. Bet diemžēl notika tas, kas notika," pauda Putins.

Savukārt par aizliegumu alternatīvajam kandidātam Borisam Nadeždinam balotēties "vēlēšanās" Putins teica:

"Tāda ir dzīve. Ja Nadeždina kungs nepiedalījās šajā vēlēšanu kampaņā, tad tas galvenokārt ir viņa neapmierinošā darba rezultāts, gatavojoties šīm vēlēšanām. Droši vien vajadzēja aktīvāk strādāt ar atbalstītājiem, nepieļaut kļūdas, nepieļaut vēlēšanu zīmju viltošanu utt. Tur, kā es zinu, ir tieši tas punkts, ka netika savākts nepieciešamais balsu skaits, lai piedalītos vēlēšanās".

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Aiz priekškara" saturu atbild ziņu aģentūra "LETA". #SIF_MAF2023