VIDEO ⟩ Burovs liecina KNAB lietā par kukuļa piedāvājumu saistībā ar zemēm pie lidostas

Investori no Lietuvas uzvarēja izsolē, pilsētas budžetā iemaksāja turpat 6 miljonus eiro , taču viņu īpašumtiesības nenostiprināja zemesgrāmatā, jo dome nebija pārbaudījusi, ka pretenzijas uz zemi ir arī lidostai.

Privatizācijas pabeigšanu pēc ģenerālprokuratūras uzdevuma, dome atcēla. Esam noskaidrojuši, ka šim darījumam tuvu stāvējis bijušais mērs, ilggadējais īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs. Viņam KNAB lietā ir liecinieka statuss.

Stāsts ir par turpat 40 hektārus lielu teritoriju pie Rīgas lidostas. To Rīgas dome nolēma nodot privatizācijai 2012.gadā, kad mērs bija Nils Ušakovs, bet Īpašumu departamentu vadīja Oļegs Burovs.

Investoru izdevās atrast vien pēc desmit gadiem, kad zemi par gandrīz sešiem miljoniem eiro (5 619 000) iegādājās ar nekustamo īpašumu attīstītāju "Sirin Development" saistītais uzņēmums SIA "Cella Investment 3", kas ietilpst Lietuvā reģistrētā holdingā "ME Holding NT".

Investors plānoja, ka teritorijā būs modernas loģistikas noliktavas. Tomēr darbi nesākās, jo zemi nereģistrēja zemesgrāmatās, ņemot vērā pretrunīgo situāciju saistībā ar satiksmes ministrijas nostāju par šīs zemes nepieciešamību lidostas vajadzībām.

Ģenerālprokuratūra uzskata, ka privatizācija bijusi prettiesiska, jo pašvaldība nav vērtējusi teritorijas nepieciešamu lidostas attīstībai.

Pēc prokuratūras uzdevuma Rīgas dome šā gada marta sākumā atjaunoja īpašumtiesības uz šiem zemesgabaliem. Tas ir bezprecedenta gadījums. Šie samudžinātie notikumi bija pateicīga augsne kukuļošanai.

Pagājušā gada rudenī satiksmes ministra padomnieku Jāni Meirānu uzrunāja viņa kādreizējais kolēģis Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta vadītājs Jānis Vaivods. Vaivods minējis, ka būtu labi, ja satiksmes ministrija atteiktos no savām pretenzijām uz šiem zemesgabaliem, un investoram zustu šķēršļi šo īpašumu ierakstīt zemesgrāmatā.

No Vaivoda puses izskanējis piedāvājums par šādu ministrijas vēstuli samaksāt 50 tūkstošus, informē raidījums "De facto". Meirāns par kukuļa piedāvājumu nekavējoties ziņoja KNAB.

Otra persona bez Vaivoda, kurai šajā kriminālprocesā ir tiesības uz aizstāvību ir Pāvels Tomiļins. KNAB to ne noliedz, ne apstiprina.

Tomiļins, kurš īsu brīdi ir bijis arī eksmēra Nila Ušakova palīgs, stāstā figurē kā Lietuvas investoru partneris. Viņa firma SIA "Ošānis" arī sākotnēji pieteicās lidostas izsolē. Lietuviešiem bijis noslēgts priekšlīgums par divu zemesgabalu pārdošanu Tomiļina firmai, ja izsole un tālākie notikumi būs veiksmīgi, stāsta investors Laurinas Kuzavas. "Ošānis" lietuviešiem bija iemaksājis arī avansu.

Vaivods "Nekā personīga" atrakstīja, ka nevar atbildēt, vai ir ticies ar Tomiļinu, jo KNAB licis parakstīties par informācijas neizpaušanu. Savukārt uzņēmējs Tomiļins vairs uz mūsu zvaniem neatbildēja.

Ilggadējā Rīgas domes Īpašuma departamenta direktora un bijušā galvaspilsētas mēra Oļega Burova privātfirma SIA "Projektu vadības konsultanti" pirms 2 gadiem bija plānojusi sadarboties ar lietuviešiem, kas tomēr nerealizējās. Burovs tika ievēlēts Saeimā un nodarboties ar komercdarbību viņam nebija ļauts. Taču viņš sniedzis padomus un piedalījies vēl nesenajās sarunās ar investoriem Rīgas domes Īpašuma departamentā. Tajās bijis klāt arī Tomiļins.

Pie Burova Tomiļins vērsies arī pēc padoma, vaicājis, kā atrisināt domstarpības ar Satiksmes ministriju, prasījis arī par Meirānu. Burovs ieteicis risināt jautājumu augstākās vadības līmenī.

Ģenerālprokuratūra Rīgas domei raksta, ka gan Satiksmes ministrija, gan lidostas valde apstiprinājušas, ka investoriem pārdotie zemesgabali ir nepieciešami lidlauka infrastruktūras attīstībai. Prokuratūra secina, ka būs jārisina jautājums par zemesgabalu iegūšanu atpakaļ lidostas vai valsts īpašumā.

Burovs apgalvo, ka vēl pirms privatizācijas 2011.gadā runājis ar tā laika lidostas valdi un tai nav bijuši plāni attiecībā uz šīm zemēm. Viņaprāt, šo gadu laikā satiksmes ministrija ir nogulējusi iespēju zemes pārņemt savā īpašumā.

Satiksmes ministra padomnieks stāsta, ka 2019.gadā divus no šiem zemes gabaliem pie lidostas aptuveni divus hektārus valsts atsavinājusi par labu RAIL BALTIC projektam.

Rīgas mērs Vilnis Ķirsis lūdzis domes Juridiskajai pārvaldei izvērtēt šo zemesgabalu privatizācijas tiesiskumu. Viņš arī licis pārbaudīt, kāpēc balsojumā pirms diviem gadiem domes deputātiem nav bijusi pieejama satiksmes ministra Tāļa Linkaita pašvaldībai adresēta vēstule, kurā norādīts, ka teritorija atrodas lidostas attīstībai vēlamajā zonā.

Investori cer, ka Latvijas iestādēm izdosies atrisināt domstarpības, lai viņi varētu turpināt savu projektu. Ja tas neizdosies, risinājumu meklēs tiesā. Domei tādā gadījumā būtu jāatdod ne tikai gandrīz 6 miljoni eiro, bet būtu jākompensē kompānijas zaudējumi par divu gadu iesaldētajām investīcijām.

Kaut nākamnedēļ pašvaldība ielūgusi uz tikšanos Lietuvas investorus, Rīgas mērs uz šo tikšanos nedosies.

Lidosta mums atrakstīja, ka strīdīgie zemesgabali esot ierakstīti lidostas attīstības plānā no 2012. gada, ņemot vērā lidlauka - skrejceļa un peronu zonas - ģeogrāfisko novietojumu.

Savukārt jaunākajos plānos, šajā zonā iecerēta aviācijas kravu un loģistikas centru attīstība.