"Kas notiek, kad drosme uzvar bailes." Aija Krišjāne par karjeras maiņu 40 gadu vecumā

"Mans stāsts ir par bailēm, mans stāsts ir par drosmi un par to, kas notiek, kad drosme uzvar bailes," uzrunā "Foruma LĪDERE" dalībniecēm saka Aija Krišjāne.

"Viegli runāt par drosmi brīžos, kad bailes ir fona troksnis domu simfonijā. Tad var kā tautasdziesmā likt tās bailes zem akmeņa un iet pāri dziedādama. Bet ir arī tādas situācijas, kad ar dziedāšanu vien nepietiek – bet bailes ir. Un tad tev ir jābūt pietiekami gudrai, pietiekami stiprai, lai ar tevi viss būtu kārtībā."

Psiholoģe ieskicē situāciju, kādā pieņēma lēmumu par profesijas un karjeras maiņu: "Varēja domāt, ka man ir viss: brīnišķīga karjera, stabils materiālais stāvoklis, komandējumi, ārzemju braucieni, tikšanās ar interesantiem cilvēkiem... Lieliska dzīve! Bet, gadiem ejot, arvien vairāk jutu, ka man iekšā kaut kas urda, kaut kas nav, kā jābūt. Un es nejūtos laimīga. Tieši tik vienkārši: es nejūtu laimi. Ko darīt?"

Mainīt karjeru – tas nav viegls lēmums. Aija Krišjāne atzīstas, ka sākumā arī pati sev nav noticējusi, ka tas ir iespējams. "Tu esi par vecu! 35 gados apgūt jaunu profesiju, sākt jaunu karjeru – tas nav iespējams. Un ko teiks tie jaunieši, kas tikko no skolas sola? Bet, kad man tuvojās 40, es jutu: tas laiks ir pienācis – tagad gan! Tagad es to darīšu."

Un viņa rīkojās. "Iestājos Latvijas universitātē, un es zināju, ka man būs jāmācās vairāk nekā seši gadi, jo psihologa grādu iegūt nav nemaz tik vienkārši."

Aijas Krišjānes lēmums mainīt karjeru daudziem nav bijis viegli saprotams. "Cilvēkiem grūti pieņemt, ka var izkāpt no siltām čībām un mesties ledainā ūdenī."

Tomēr tas bijis tā vērts. Aija Krišjāne atzīst, ka tikai tagad, strādājot par psiholoģi, viņa tā īsti izprot vārda "gandarījums" jēgu.