"Liela glumuma sajūta telpā." Kādas augstskolas bijušās studentes pieredzes stāsts (7)

“Nācu no mazas, caurmērā miermīlīgas skolas. Fiziski attīstījos lēni un vidusskolā vēl izskatījos pēc pusaudzes, arī augstskolas sākumā nekas diži nebija mainījies. Iespējams, ka tas mani kaut kādā ziņā glāba.

Pirmā saskarsme ar šo slideno tēmu bija pirmajā kursā, kad vecāko kursu studenti diezgan tieši lika noprast, ka meitenēm, nākot uz konkrēta pasniedzēja lekcijām, esot jāvelk īsāki svārki un dziļāks izgriezums, jo tā varot nopelnīt labākas atzīmes.

Svešās liecībās nelūrēju, bet tas flirtīgais tonis ar fiziski nobriedušākām meitenēm un veids, kā viņš semināros blenza virsū, kad viņas atbildēja uz kādu viņa uzdoto jautājumu, it īpaši kaut ko prezentējot klases priekšā, atceroties vien izraisa šermuļus. Vēl bija baumas par bučošanos ar studentēm kaut kādos ar universitāti saistītos pēclekciju pasākumos, ko esot redzējuši citi  studenti... nezinu.

Atceros tikai to, ka uz tām lekcijām gāju ar pretīgumu. Nodurtām acīm. Nebija jau arī it kā nekas konkrēts, pret ko iestāties, tikai tāda liela glumuma sajūta telpā.

Gadi gāja, par šo biju piemirsusi, un tad kādā literārā lasījumā mani uzrunāja kāds ievērojami vecāks citas universitātes mācībspēks. Bārstīja komplimentus un vaicāja, 'kurā kursiņā tad es esmu', uz ko saņēmis atbildi, ka diploms jau kabatā, viņš patiesi vīlies nopūtās, nošūpoja galvu un atzina, ka 'tad būšot grūtāk...'.

Tajā brīdī telpā atgriezās tas pretīgums un glumums, ko biju izjutusi toreiz universitātē. Šīs emocijas spēcīgākā daļa bija žēlums pret visu jauno sieviešu cilti, kurai jāiet cauri šim un dienu no dienas jācīnās par savu līdztiesību. Kaut kā īpaši jāpierāda, ka viņas augstskolā ir, lai iegūtu izglītību, nevis, lai p&*#os ar mācībspēkiem.

Un, es atvainojos, ja kāda/kāds studē universitātē tikai, lai gulētu ar pasniedzējiem (baigi dārgs un laikietilpīgs hobijs), lai tā arī būtu, tā ir viņu darīšana, bet es to nosodu. Varas attiecības, nevienlīdzīgas izejpozīcijas - not cool.

Mēs taču katrs savā darbā it kā tiecamies uz kaut kāda līmeņa profesionalitāti - vai uz katras rozetes obligāti jābūt uzrakstam "Nebāzt pirkstus", lai saprastu, ka var pa nagiem dabūt?

Ir taču dažas pašsaprotamas lietas, par ko esam vienojušies, lai šī sabiedrība varētu veiksmīgāk funkcionēt.

Un, ja ir problēmas ar tik elementāru lietu saprašanu - varbūt pirms darba gaitu uzsākšanas vēl drusku jāpamācās un jāpastrādā ar sevi?"