Seminārā galvenokārt apspriesti katastrofu medicīnas plāni un dažādi stratēģiskie risinājumi ārkārtas situācijās, kad par izaicinājumiem kļūst ne vien strauji augošais pacientu skaits, bet arī personāla, medicīniskais un materiāltehniskais resursu trūkums.
Vienlaikus pārrunāta arī Ekonomikas ministrijas loma un redzējums saistībā ar degvielas apgādes organizēšanu krīzes situācijās slimnīcām, savukārt Veselības ministrija iepazīstināja klātesošos ar jaunizveidotās veselības aprūpes nozares Krīzes vadības nodaļu, kuras kompetencē ir katastrofu medicīnas sistēmas un ārkārtas medicīnisko situāciju koordinācija un politikas izstrāde.
"To, cik būtiski ir visiem kopā un slimnīcai katrai atsevišķi gatavoties visdažādākajām ārkārtas situācijām, spilgti apliecina gan nesenajā pagātnē notikusī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas evakuācija, it kā ievietota spridzekļa dēļ, kā arī vairākus gadus ilgusī Covid-19 pandēmijas ārkārtas situācija, ko piedzīvoja katrs veselības aprūpē strādājošais," atzīst NMPD Katastrofu medicīnas centra vadītāja Dita Heiberga.
Viņa uzsver, ka gatavība ir jāstiprina nepārtraukti - un tas ir ne tikai nemitīgs darbs pie nozares un slimnīcu katastrofu plānu pilnveides, bet arī praktiskas mācības, situāciju izpēte un slimnīcu vadītāju izpratne par savu lomu un uzdevumiem ārkārtas situācijas vadībā.