Divgadīga latviešu meitenīte katru dienu precīzi vienā un tajā pašā laikā dīvainā, svešā valodā sarunājas ar kādu neredzamu būtni. Neredzama roka, kas šūpo zīdaiņa ratiņus. Nolādētas mēbeles un balss, kas aicina sev līdzi. Tēli, kas parādās tikai mazākajiem, bet sargā visu dzimtu... Septiņi reāli pieredzes stāsti. Cik nu reāli tie vispār var būt.
Vai tās ir iepriekšējo dzīvju atblāzmas vai fantāzijas? Īstenība vai pasakas? Lai nu kā, tie ir stāsti, ko klausīties ar aizturētu elpu. Tīra eņģeļu būšana, kā saka viena no sievietēm, kura uzticēja man piedzīvoto.
"Es, protams, nevaru pierādīt, ka iepriekšējās dzīves eksistē," viņa saka. "Bet ar mani ir notikušas tādas lietas, ka... Kā tās lai citādi izskaidro? Kā? Un tas ir tā egoistiski - domāt, ka mēs esam vienīgie un varenie un ka nekas pirms mums un pēc mums nenotiek."