Nolēmums apgabaltiesā TVNET GRUPAS un NEPLP strīdā par vārda "deportācija" lietošanu būs pieejams nākamnedēļ

LETA jau rakstīja, ka NEPLP piemēroja 8500 eiro administratīvo sodu "TVNET" par, tās ieskatā, nepareizu vārda "deportācija" lietošanu "TVNET" krievu valodas versijas raidījumu ciklā "Kto vam platit?"/"Кто вам платит?" ("Kurš jums maksā?"). Turklāt šo vārdu lietojis nevis pats medijs, bet intervējamais Saeimas deputāts Aleksejs Rosļikovs (Stabilitātei!), ar to apzīmējot plānoto cilvēku izraidīšanu no valsts, ja viņi nebūs nokārtojuši valsts valodas eksāmenu.

Pirmās instances tiesa spriedumā apgalvo, ka "TVNET" netiek saukta pie atbildības par jēdziena "deportācija" izmantošanu, bet gan par to, ka nav nodrošinājusi, lai fakti un notikumi raidījumā tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, ar pienācīgu precizitāti un neitralitāti, veicinot viedokļu apmaiņu, un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem.

Tiesas ieskatā, NEPLP pamatoti norādījusi uz to, ka raidījuma viesis var paust jebkādu viedokli, taču žurnālistiem, neatkarīgi no raidījuma mērķa, profesionāli jāvada sarunas gaita, izvairoties no neprecīzas informācijas sniegšanas, nepieciešamības gadījumā reaģējot uz viesa pausto viedokli, izskaidrojot auditorijai apstākļus.

Konkrētajā gadījumā raidījuma vadītāji nekādā veidā neesot reaģējuši uz izplatīto informāciju, bet, tieši pretēji, atbalstījuši raidījuma viesa teikto, iesaistoties un vēl vairāk uzsverot neprecīzo informāciju, skaidro tiesa.

Tāpat tiesa secina, ka raidījumā vārds "deportācija", to attiecinot uz grozījumiem Imigrācijas likumā un ar to saistītām darbībām Latvijā, tiek lietots nekorekti un maldinoši, jo Imigrācijas likumā tiek izmantots termins "piespiedu izraidīšana".

Turklāt PSRS okupācijas varas organizētās masveida deportācijas Baltijā 1941. un 1949.gadā, kas pārkāpj 1949.gada Ženēvas konvenciju, nav salīdzināms ar Imigrācijas likumā noteiktām valsts likumiskām darbībām. Ne vēsturiski, ne juridiski deportācija neesot salīdzināma ar piespiedu izraidīšanu.

Tiesa uzsver, ka, pretēji "TVNET" norādītajam, raidījumā netika skaidrots informācijas konteksts, lai skatītāji varētu iegūt pilnvērtīgu situācijas atainojumu. Tāpēc tieši raidījuma vadītāju rīcībā ir konstatējams neitralitātes principa pārkāpums.

Turklāt raidījuma vadītāju uzdotie jautājumi vai izteiktie komentāri neesot uzskatāmi par viedokli, jo žurnālisti, veidojot diskusiju par kādu jautājumu, tiesas ieskatā, neizsaka savu personīgo viedokli, bet cenšas iegūt maksimāli precīzu informāciju par apskatāmo tēmu. Kā izņēmumi ir uzskatāmi raidījuma vadītāju komentāri vai viedokļi, ja tie tiek nodalīti atsevišķi. Konkrētajā lietā šāda viedokļa atdalīšana nav konstatējama, norāda tiesa.

Vienlaikus tiesa noraida "TVNET" norādi uz elektroniskā plašsaziņas līdzekļa tiesībām uz vārda brīvību kā nepamatotu, skaidrojot, ka vārda brīvība ir uzskatāma par vienu no būtiskākajām demokrātiskas valsts pamatvērtībām, taču vārda brīvība nenozīmē visatļautību un neatceļ spēkā esošās tiesību normas, kas regulē elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un raidījumu veidošanu.

Tiesas ieskatā, NEPLP nekādā veidā nav mēģinājusi ierobežot medija tiesības uz vārda brīvību.

Jau ziņots, ka vairākas ar mediju jomu saistītas organizācijas ir aicinājušas atcelt sodu, jo uzskata to par cenzūru un draudu mediju un vārda brīvībai. Savukārt NEPLP paziņojis, ka to nedarīs.