Uzbrukumā Okupācijas muzejam nodarīts kaitējums aptuveni 15 000 eiro apmērā

Viņš atzīmē, ka VNĪ plāno veikt Okupācijas muzeja direktores kabineta atjaunošanu tuvākā mēneša laikā. Tāpat Vārna uzsvēra, ka Okupācijas muzejs ir apdrošināts.

Foto: Naktī Okupācijas muzeja telpā iemests degmaisījums

Viens no Latvijas Okupācijas muzeja dedzināšanas lietā apcietinātajiem cilvēkiem interneta vidē regulāri dalījies ar Kremļa politiķu un propagandistu paustajiem vēstījumiem, noskaidrojis TV3 raidījums "Nekā personīga".

Raidījums vēstīja, ka lietā apcietinātie ir Valentīns Razmerica no Jelgavas, kā arī Vitālijs Lukjanovičs un Marija Dzene no Olaines novada Plakanciema. Noprotams, ka degmaisījuma pudeli varētu būt metis Razmerica.

Foto: Okupācijas muzeja dedzināšanas lietā viena aizturētajām personām aizvesta uz tiesas sēdi

No Lukjanoviča sociālajos tīklos ievietotajiem ierakstiem un materiāliem skaidri secināms, ka viņš atbalsta Krievijas diktatora Vladimira Putina sākto karu Ukrainā un neieredz Latviju. Viņš tīmeklī izplata Kremļa tiražētos naratīvus un dalās ar Latviju nicinošiem apgalvojumiem, kā arī pauž nostaļģiju pēc Padomju Savienības, vēstīja "Nekā personīga".

Turpretim Dzene, kura savā "Facebook" profilā norādījusi, ka nāk no Ilūkstes Latgalē, ar politiskiem ierakstiem internetā neaizraujas, secinājis raidījums.

Foto: Okupācijas muzeja dedzināšanas lietā aizturētie tiek konvojēti uz tiesas sēdi Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā

Kā ziņots, Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" iepriekš norādīja, ka Okupācijas muzejā degmaisījumu iemetušais vīrietis nebija individuāli motivēts, bet tika stimulēts, lai to izdarītu.

Ruks uzsvēra, ka sīkākas detaļas par šo stimulēšanu pagaidām publiski neatklās, bet nevienam vairs neesot noslēpums, ka Latvija savā ziņā ir ģeopolitiski diezgan apdraudēta un visu laiku piedzīvo dažādus hibrīduzbrukumus no ārpuses.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas tiesa piemēroja apcietinājumu visiem trim par Latvijas Okupācijas muzeja dedzināšanu aizdomās turētajiem cilvēkiem.

Tiesa 2.martā piemēroja apcietinājumu vīrietim, kurš iemeta degmaisījumu Latvijas Okupācijas muzeja vadītājas Solvitas Vības kabinetā. Savukārt 3.martā tiesa piemēroja apcietinājumu divām pārējām iesaistītajām personām - vīrietim un sievietei.

Vīrietis, kuru Valsts policija aizturēja aizdomās par degmaisījuma iemešanu Vības kabinetā, ir agrāk saistībā ar narkotikām policijas redzeslokā nonācis Latvijas pilsonis.

Ruks iepriekš apliecināja, ka otrs vīrietis ir Olaines iedzīvotājs, kurš agrāk tiesāts par mantiskiem noziegumiem, savukārt trešā iesaistītā persona ir kāda Olaines iedzīvotāja, kurā arī iepriekš bijusi policijas redzeslokā.

Jau ziņots, ka nozieguma izdarīšanas motivācija vēl tiekot skaidrota, taču viena no galvenajām versijām ir tāda, ka nodarījums veikts, "pamatojoties uz naidu pret Latvijas valsti, iedzīvotājiem, brīvību un muzeju kā objektu".

Tagad tiek izmeklēts, vai tas bija individuāli motivēts noziegums, vai arī tam uz noziedzīgo darbību pastrādātājiem bijusi arī kāda "ietekme no malas", tostarp, no Krievijas, tāpēc policija izmeklēšanā sadarbojas ar Valsts drošības dienestu (VDD).

Tāpat ziņots, ka naktī uz 27.februāri Latvijas Okupācijas muzejā tika iemests degmaisījums, kā rezultātā būtiski cieta muzeja direktores kabinets.

Par notikušo ir sākts kriminālprocess par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu, ja tā izdarīta ar dedzināšanu vai citādā vispārbīstamā veidā. Par šādu nodarījumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem.

Pēdējās nedēļās notikuši vairāki incidenti, kas saistīti ar Latvijas vēstures objektiem.

Februārī aizturēts Igaunijas un Krievijas dubultpilsonis, kurš 29.janvārī Tukuma novada Džūkstes pagastā Krievijas specdienesta uzdevumā veica piemiņas akmens "Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem - Latviešu leģiona karavīriem" apgānīšanu, aplejot to ar sarkanu krāsu.

Tāpat februārī konstatēts, ka Liepājas Karostā nozagts metāla krusts ar uzrakstu "8 Kurelieši". Šī piemiņas vieta iekārtota, lai atgādinātu par Latvijas Brīvības cīņu vēsturi. Ģenerāļa Jāņa Kureļa grupa jeb kurelieši pastāvēja īsu brīdi 1944.gada otrajā pusē un, par spīti tā laika situācijai, apzinājās sevi ārpus abām okupācijas varām - vāciešiem un krieviem, un bija gatavi cīnīties par brīvu Latviju.