VIDEO ⟩ Vēja parks pie Grobiņas: zemes īpašnieki jūtas apkrāpti un tiesājas ar vēja parka saimniekiem (5)

Video: Raidījuma "Nekā personīga" sižets

Grobiņas vēja parku atklāja 2002. gadā. Ar 33 vēja ģeneratoriem tas tobrīd bija lielākais Baltijā. Projektam bija jāiezvana jauna ēra Latvijas elektroenerģijas nozarē, taču jau tā pašā darbības sākumā atklājās daudz dīvainību.

Licenci parkam pāris gadus iepriekš bija izsniedzis premjers Andris Šķēle, kad viņš dažas dienas pildīja ekonomikas ministra pienākumus. Saeima gādīgi uzdeva "Latvenergo" no vēja stacijām, kas uzceltas līdz 2002. gada beigām, enerģiju iepirkt par dubultu tarifu. Lai apietu maksimālās jaudas ierobežojumu, izveidoja 11 uzņēmumus, katrā reģistrējot trīs Grobiņas vēja ģeneratorus.

"Latvenergo" Grobiņas vēja parkam maksāja ap diviem miljoniem latu gadā. Dubultajam tarifam bija termiņš - astoņi gadi. Šo problēmu atrisināja Ivara Godmaņa valdība, kas finanšu krīzē 2009. gadā savās pēdējās dienās pieņēma ekonomikas ministra Kaspars Gerharda virzītos noteikumus. Ar tiem valsts garantēja iepirkt vēja saražoto elektrību pat par trīskāršu cenu. Lai gan nākamā - Valda Dombrovska - valdība sadārdzinājumu nedaudz samazināja, Grobiņas vēja parka garantētā peļņa turpinājās līdz pat 2022. gadam.

Parka īpašnieki ilgus gadus slēpās Gērnsijas salā reģistrētā ofšorā. Jau pašā sākumā klīda baumas, ka vēja parka patiesais īpašnieks ir Andris Šķēle. Aizdomas apstiprinājās 2007. gadā, kad ekspremjera sievai un meitām piederošā "Privāto aktīvu pārvalde" paziņoja, ka iegādājusies Grobiņas vēja parku.

Publiski pieejami dati par šīm vēja stacijām samaksāto kopš 2011. gada. Par vēja elektrību valsts tērējusi 49 miljonus eiro. Tas ir par 31 miljonu eiro vairāk nekā elektrība būtu maksājusi brīvā tirgū. 2022. gadā Ministru kabinets obligātā iepirkuma sistēmu likvidēja. Tas arī bija gads, kad "Privāto aktīvu pārvalde" vēja parku pārdeva.

Elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) skandāls atvēra acis arī cilvēkiem, uz kuru zemes bija uzstādītas vēja turbīnas. Kad ap 2000. gadu attīstītāji meklēja tām vietu, Aigars Štāls nesen bija atguvis vectēvam piederējušo zemi un domāja, ko tālāk ar īpašumu darīt. Pie viņa vērsās Grobiņas parka projekta vadītājs un piedāvāja tur izvieto divus vēja ģeneratorus.

"Nebija jautājums, kam pieder tas vēja parks, tā lieta nebija aktuāla," saka Štāls. "Tur ir daudz bijusi maldināšana. To maldināšanu mēs kā zemes īpašnieki īsti neesam sapratuši diezgan ilgu laiku, vismaz 15 gadus mēs nesapratām. Runa ir par to, kā aprēķina zemes nomas maksu."

Summa bija simboliska – pāris simti latu gadā. Jau vēlāk, pētot, kā vēja enerģija attīstās citās valstīs, Aigars saprata, ka viņš un kaimiņi ir piemānīti. Citviet zemes īpašnieks saņem ap 3-6% no konkrētā vēja ģeneratora ieņēmumiem.

"Es saviem kaimiņiem sāku stāstīt - mums nemaksā taisnīgi," stāsta zemes īpašnieks Štāls. "Pieticīgi rēķinot, katra turbīna katru gadu saņēma apmēram 80 - 90 tūkstošus eiro."

Zemes īpašnieki no vēja parka saimniekiem prasīja taisnīgu samaksu, daļa vērsās tiesā.

Vēja parks piedāvāja līgumus ar nedaudz labākiem nosacījumiem, bet prasīja arī akceptēt plānu nākotnē turbīnu jaudas palielināt.

Jaunais Grobiņas parka īpašnieks ir Igaunijas enerģijas ražotājs un energoapgādes uzņēmums "Utilitas". Tas plāno pelnīt arī bez valsts subsīdijām, jo tagad to ļauj augstās elektrības cenas.

Jaunie līgumi paredz zemes īpašniekiem maksāt noteiktu procentu no konkrētās turbīnas gada ienākumiem. Tas nozīmē desmit reizes lielāku summu. Zemes īpašniekam pienāksies arī vienreizēja samaksa par platību, ko aizņem dažādi kabeļi un komunikācijas, bet nomniekam pēc parka darbības beigām zeme būs jāsakārto un jāatstāj lauksaimniecībai piemērotā stāvoklī.

Taču Aigara kaimiņi ar vēja parku turpina tiesāties. Viņi uzzinājuši, ka jaunos, jaudīgākos vēja enerģijas projektos zemes īpašnieki saņem pat ap 50 tūkstošiem, kamēr viņiem piedāvātie 3% nozīmētu ap 3000 eiro.

Vienā tiesvedībā spriedums jau stājies spēkā. Redzams, ka īpašnieks līdz 2022. gadam par viņa zemē uzcelto turbīnu saņēma 240 latus gadā, bet tiesa lika samaksu pacelt līdz 3.25% no ieņēmumiem. Turklāt tā noteikusi minimumu, par kuru gada atlīdzība nedrīkst būt mazāka - 3800 eiro.

No intervijas vietējie, kas tiesājas ar vēja parku, atteicās. No aizkadra sarunām saprotams, ka viņi jūtas vazāti aiz deguna 20 gadu garumā un tāpēc tagad neatkāpsies. Kad viens no kareivīgajiem savu zemi pārdeva, "Vēja parks" tiesā mēģināja pierādīt, ka tam ir pirmpirkuma tiesības uz zemi, kur uzbūvēts ģenerators. Tas attiecībām nav palīdzējis.

Jaunais īpašnieks atbild, ka visiem tiek piedāvāti vienādi, labāki nosacījumi. Tiesā strīds ir par atsevišķām detaļām.

"Utilitas" Latvijas meitasuzņēmuma valdes loceklis iepriekš jau strādājis projektos Ventspils pusē, kas arī par sadārdzinātu cenu pārdeva enerģiju OIK sistēmā.

"Utilitas Wind" valdes loceklis Renārs Urbanovičs komentē: "Tas bija tāds vēja enerģētikas pirmsākums pat Eiropas līmenī. Ņemot vērā to, ka citi energoresursi - pamatā dabas gāze - un visa atkarība no Krievijas bija krietni izteiktāka un cenu līmenis elektroenerģijas tirgū bija krietni zemāks. Tagad, kad tas tā vairāk nav, tas izmanījis iekšējo dinamiku. Plus pašas vēja tehnoloģijas ir krietni pielikušas savā attīstībā kopš tā laika."

"Tas, ko mēs skatāmies attiecībā uz pašu vēja parku, - tas ir darba kārtībā, strādā saprātīgi labi priekš tehnikas, kas ir 20 gadus veca. Es domāju, ka savu darba mūžu, kas orientējoši vēl ir apmēram septiņi, astoņi, desmit gadi, tas nostrādās. Ir plānos, kad tas esošajā izskatā beigs pastāvēt, pārveidot jaunā vēja parkā."

Tagad modernas vēja turbīnas ir augstākas, jaudīgākas un līdz ar to - pelnošākas.

Kad Grobiņas vēja parks savu mūžu būs nokalpojis, jaunie īpašnieki iecerējuši uzsliet mazāk, bet daudz augstākus ģeneratorus.

Vaicāts, vai būtu gatavs sadarboties ar uzņēmumu arī, kad pienāks laiks būvēt jaunu vēja parku, zemes īpašnieks Štāls atbild: "Jāredz, kāda būs maksājumu disciplīna. Kopumā es esmu par atjaunojamo enerģiju. Kopumā, neslēpšu, es arī atbalstu zaļo kursu. Latvijā mēs nerunājam par vienu svarīgu aspektu - kādi ir ieguvumi no atjaunojamās enerģijas ražošanas vietējai kopienai, vietējiem zemes īpašniekiem, reģioniem un pašvaldībām."

Aigars ir pārliecināts, ka Latvijā attieksme pret vēja parkiem būtu cita, ja īpašnieki līdz šim nebūt bijuši tik alkatīgi un daļu nopelnītā izmantotu vides uzlabošanai.

"Tad šeit jau būtu asfaltēti ceļi, mājas ar jauniem jumtiem būtu, nebūtu tā nauda aizgājusi vienā kabatā."

OIK atcelšana atbrīvojusi tirgu tiem, kas gatavi strādāt pēc tirgus likumiem, nevis iekasēt subsīdijas.

Taču tagad galvenais kavēklis ir pašvaldību un iedzīvotāju iebildumi. Tos mazināt iecerēts ar tā saukto komforta maksājumu, kas tiktu cilvēkiem, kas dzīvo blakus vēja turbīnām.

Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis norāda: "Aptuveni 50% saņemtu pašvaldība, kura varētu izmantot šos līdzekļus ceļiem, energoefektivitātes projektiem. Pašvaldībai tiktu uzticēti arī iedzīvotāju maksājumu administrēšana, un iedzīvotājiem paredzēti pārējie 50% kā kompensācija par tiešā tuvumā esošām vēja elektrostacijām."

Kompensāciju varētu saņemt cilvēki, kas dzīvo divu kilometru rādiusā.

Sākotnēji bija paredzēts likt kompensācijas maksāt arī jau esošajiem vēja parkiem. Tagad tiek virzīts variants, kurā šī kārtība attieksies tikai uz jauniem projektiem.

Šķēļu ģimenei piederošās "Privāto aktīvu pārvaldes" pārstāvis Juris Pētersons apgalvo, ka Grobiņas vēja parks tika pārdots, kad pienāca plānotais ieguldījuma termiņš. Ar OIK izbeigšanu tam neesot saistības, jo kopš 2021. gada beigām cena brīvajā tirgū ir augstāka nekā subsidētajā sistēmā.