Lems par kriminālsoda noteikšanu par dziļviltojumu izmantošanu vēlēšanu ietekmēšanai

Jautājums tiks skatīts pirms otrā lasījuma parlamentā.

Sēde notiks plkst.8.30 komisijas sēžu zālē Jēkaba ielā 16, 118.telpā.

Jau vēstīts, ka Saeima 29.februārī nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus Krimināllikumā, kas paredzēs sodu par par dziļviltojumu tehnoloģiju izmantošanu vēlēšanu procesa ietekmēšanai.

Kā aģentūru LETA informēja "Jaunās vienotības" (JV) pārstāve Anna Ūdre, grozījumi iesniegti pēc Saeimas Juridiskās komisijas un Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Andreja Judina (JV) iniciatīvas.

Grozījumus iesniedza koalīcijas deputāti Judins, Agnese Krasta (JV), Ainars Latkovskis (JV), Andris Šuvajevs (P) un Gunārs Kūtris (ZZS).

Sodu - brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu - paredzētu par dziļviltojumu tehnoloģiju izmantošanu, izgatavojot nepatiesu informāciju par politiskām partijām vai Saeimas, pašvaldības domes vai Eiropas Parlamenta deputātu kandidātiem, lai diskreditētu minētās personas vai grautu viņu reputāciju, ka arī šādas informācijas izplatīšanu, apzinoties, ka izplatāmā informācija ir nepatiesa.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, pēdējo dažu gadu laikā dziļviltojuma tehnoloģiju radītie foto, video un audio materiāli ir kļuvuši par priekšvēlēšanu kampaņu neatņemamu sastāvdaļu.

Piemēram, pēdējā gada laikā dziļviltojuma tehnoloģiju radīts saturs, kur kā mērķis ir bijis graut kāda kandidāta reputāciju, ir konstatēts Argentīnas, Slovākijas un Polijas priekšvēlēšanu kampaņās. Tas parāda, ka šāda satura izplatība ir kļuvusi par būtisku draudu godīgu un brīvu vēlēšanu rīkošanai.