Šodienas redaktors:
Marina Latiševa

"Ceru, ka vakar piedzīvotais ir pēdējais "Zelta mikrofons"." DJ Rudd un citi industrijas pārstāvji kritizē aizvadīto ceremoniju (4)

Elita Mīlgrāve
Elita Mīlgrāve Foto: publicitātes

Mūzikas producents un dīdžejs Rūdolfs Budze (DJ Rudd) dienu pēc "Zelta mikrofona" ceremonijas dalījies pārdomās par aizvadīto pasākumu. Arī citi žūrijas locekļi un mūziķi publiski pauduši savu viedokli.

""This is why we can't have nice things" jeb kādēļ es ceru, ka vakar piedzīvotais ir pēdējais "Zelta mikrofons"," savu ierakstu vietnē "Facebook" iesāk Budze.

"Nepārprotiet, aizvadītajā ceremonijā statuetes saņēma ieraksti, pie kuriem esmu strādājis, kā arī ar mani cieši (un dažos gadījumos mazāk cieši) saistīti mākslinieki.

Priecājos par viņiem no visas sirds. Zinu, ka novērtējums radošajiem ir svarīgs, lai arī tas nāk caur pasākumu, kur ja pakasa nost virsslāni, atrodi nopietnu puvi."

Ieraksta turpinājumā producents velta skarbākus vārdus balvu pasniegšanas galvenajai producentei Elitai Mīlgrāvei, kura februārī izdeva autobiogrāfiju "Mikrofons".

"Elitas narcisisms (vai/un mārketinga gājiens), kas izpaudās ar savas grāmatas bāšanu visiem laureātiem klēpī, ir, maigi izsakoties, apnicis.

Tas nav normāli, ka pasākumam, kurš tiek pasniegts kā vienīgā neakadēmiskās mūzikas prestiža ceremonija, kam tiek novirzīta Kultūras ministrijas (nodokļu nauda) un LaIPA (izpildītāju un producentu kolektīvā nauda), ir viena konkrēta seja.

Zīmols pieder privāti Elitai. Peļņa (ja tāda tiek gūta) arī paliek viņai. Nozares cilvēki droši vien brīnīsies - peļņa? Jā, ieejiet Lursoftā, papētiet."

Arī pati ceremonija producenta skatījumā nav bijusi kvalitatīva.

"Vakardienas pasākums izskatījās pēc vidējas kvalitātes korporatīvā pasākuma. Atšķirība tik tāda - parasti korporatīvajos mūziķi pelna."

Žūrijas darbībā arī pamanītas plaisas.

"Vakar Jānis Žilde arī pateica - žūrijā ir 40 cilvēku.

Ko tas nozīmē - dažas nominācijas vērtē uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi speciālisti. Vai tas tiešām ir objektīvi?

Ja es pats saņemu statueti, kuru man ir piešķīruši Žilde, Rudaks, Vanzovičs un vēl pāris, piedodiet, čaļi, manās acīs tur nav lielas vērtības. Piemēram - Igaunijā ir 3x lielāka žūrija, attiecīgi arī objektīvāks novērtējums."

Noslēgumā Budze uzsver, ka ir noguris no "sūnu ciema" mentalitātes un viņam nolaidušās rokas turpināt censties uzlabot pasākuma norisi.

"Esmu noguris mēģināt ar kolēģiem veidot dialogu ar Elitu par to kā, mūsuprāt, vajadzētu attīstīt šāda tipa pasākumu.

Nozares prestiža balvu nav grūti padarīt kvalitatīvāku, gaumīgāku, nozīmīgāku - labāku visās izpausmēs.

Bet tas nozīmētu atteikties no ego, bet viens ego te to lietu negrib laist vaļā. Tādēļ es arī ceru, ka vakar piedzīvotais ir pēdējais "Zelta mikrofons"."

FOTO: Pasniedz mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta Mikrofons"

Komentāros pie ieraksta cilvēki lielākoties piekrīt producenta vārdiem. Savu viedokli paudis arī mūzikas žurnālists un raidījuma "Kultūrdeva" satura producents Kaspars Zaviļeiskis.

"Visam piekrītu tikai pārsteidz, ka mūzikas kritiķus dēvē par kaut kādiem "čaļiem".

Manuprāt ZM žūrijā jau tā ir par daudz cilvēku, kuriem ar regulāru sekošanu mūzikas norisēm ir diezgan attāls sakars…"

Ierakstā Budze atsaucas uz grupas "Laika Suns" mūziķa Arņa Račinska publikāciju, kurā viņš piektdienas ceremoniju aprakstīja nedaudz tēlaināk, spēlējoties ar salīdzinājumu ar teātra balvu "Spēlmaņu nakts".

"Ko jūs teiktu, ja nacionālo teātra balvu ceremoniju "Spēlmaņu nakts" rīkotu, piemēram SIA "A. Hermanis".

Un ja "Spēlmaņu nakts" būtu reģistrēts kā A. Hermaņa zīmols Preču zīmju datubāzē. (..)

Un ja aktieri e-pastos saņemtu aicinājumu maksāt par ielūgumiem savām otrajām pusītēm skaidrā naudā (un daļa to arī darītu).

Un žūrija un skatuves mākslinieki ceremonijas saturu radītu par velti (jo honorāri, kaut simboliski, ir izdevumi SIA "A.Hermanis" biznesam)

Un pasniedzot balvu, jums līdzi dotu A. Hermaņa nule izdoto grāmatu ar A. Hermani uz vāka.

Un "Spēlmaņu nakts" soc. mediju saturs sastāvētu no A. Hermaņa bildēm ar citātiem vai bildēm ar A. Šleseru.

Jūs taču teikti, ka joks kaut kāds, tas nav nopietni.

Jūs taču saprastu aktierus, kas teiktu – nē, tas pasākums nepārstāv mani. Tā, protams, ir laba publicitāte, bet tas nepārstāv mani un manas mākslas ideju.

Un mēs taču teiktu – kolēģi mākslinieki, kāpēc jums nerīkot savu balvu ceremoniju, kam jums tas narciss priekšā pakaļā. (..)

Atvainojos A. Hermaņiem, ērtas ilustrācijas labad riskēju būt rupjš, tomēr mans nodoms ir labs."

Arī šis ieraksts izraisījis plašas diskusijas komentāros, kur iesaistās gan mūziķi, gan mūzikas žurnālisti, žūrijas pārstāvji un citi industrijas darbinieki.

Ainārs Mielavs atklāj, ka pats jau sen nonācis pie līdzīga secinājuma:

"Vismaz vēl viens mākslinieks ir atčoknījies un tagad saprot iemeslus, kamdēļ es pirms 18 gadiem, tolaik būdams vēl aktīvs ierakstu izdevējs, izstājos no orgkomitejas, ko sauca LaMPA.

Jo man bija kauns piedalīties "tejāterī", kuru kūrēja un joprojām turpina kūrēt cilvēks ar, kā minimums, apšaubāmu gaumi visās jomās - E. Milgrāve.

Kamēr "režisors" netiks atlaists, tikmēr viss šis balagāns ar sponsoru atrādīšanos priekšā un pakaļā turpināsies. No personiskās pieredzes varu apgalvot, pati Elitas kundze nekur atkāpties netaisās.

Tā kā atliek vien manis pieminētā iespēja - visiem sevi cienošajiiem artistiem ignorēt šo pasākumu līdz "varas" nomaiņai. Dzīve skaisti turpinās arī bez zelta mikrofoniem. Mierīgi!"

Arī Zaviļevskis arī pie šīs publikācijas komentējis žūrijas darbību, vai drīzāk – neizdarību.

"Piemirsi vēl žūriju, kuras paliela daļa dalībnieku pēdējā brīdī steigtu noskatīties visas balvai pieteiktās izrādes ierakstā, jo gada laikā diez ko nebūtu sekojuši tam teijāterim līdzi (bet tas netraucētu balvas kopčatā gudri spriest par dažādu žanru aktualitātēm un atbilstību nominācijām, norādot uz vairāk iespringušu kolēğu nekompetenci),

kļūdām diezgan bagātu komunikāciju un vairāku balvu pasniedzēju (it īpaši nomināciju nosaucēju balvu pasniegšanas pirmspasākumā) nespēju pareizi izlasīt tos sarežğītos nosaukumus, jo ar tādiem līdz šim nav nācies saskarties.

Kā minētajā kopčatā rakstīja kāds pieglaimīgāks kolēğis - "gods būt žūrijā".

Formāli varu piekrist, vairāk kā 20 gadu tur arī esmu un cerams, ka pēc pievienošanās šim iespoguļojumam nenonākšu A. Hermaņu melnajā sarakstā, bet dziļāka iesaiste balvas problēmrisinājumos vai pat pašas ceremonijas apmeklējums diemžēl paliek uz jautājumzīmes. Pievienojos Arnim – arī mans nodoms ir labs."

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu