Seksuālā ekspluatācija un piespiedu fiktīvās laulības Latvijā atkal kļūst redzamākas, ziņo tiesībsargs (3)

Tiesībsargs norāda, ka arī Latvijā cilvēku tirdzniecība nav statiska, un, ja iepriekšējos gados pārliecinoši izplatītākā forma bija darbaspēka ekspluatācija, tad šobrīd seksuālā ekspluatācija un piespiedu fiktīvās laulības atkal kļūst redzamākas, un arvien vairāk personu cieš no tā.

Līdztekus parādās arī dažas jaunas tendences, piemēram, konstatēts gadījums, kad Latvijas pilsonis ir savervēts piespiedu ubagošanai Polijā, savukārt citā gadījumā persona tikusi piespiesta veikt noziedzīgu nodarījumu.

Cilvēku tirdzniecība ir viens no smagākajiem iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem, rupjš cilvēka cieņas un fiziskās neaizskaramības pārkāpums, kas cilvēku ievainojamības, bezpalīdzības, nezināšanas un daudzu citu faktoru rezultātā skar ļoti daudz cilvēku, tostarp pašas neaizsargātākās grupas - bērnus, sievietes, vecāka gadagājuma cilvēkus, personas ar invaliditāti un sociāli neaizsargātus cilvēkus, teikts ziņojumā.

Cilvēku tirdzniecības galvenais mērķis ir personas ekspluatācija, un parasti tas notiek peļņas gūšanas nolūkā. Cilvēku tirdzniecībai ir dažādas formas, piemēram, seksuālā izmantošana, piespiedu darbs jeb darbaspēka ekspluatācija, piespiedu noziedzība vai ubagošana, turēšana kalpībā un piespiedu fiktīvās laulības. Taču tiesībsargs norāda, ka cilvēku tirdzniecības fenomens ik gadu attīstās un kļūst arvien grūtāk izsekojams, kam pamatā ir gan jaunas cilvēku tirdzniecības formas, piemēram, nelegālā adopcija un surogātmāšu ekspluatācija, gan arvien pieaugošās digitālās vides īpatsvars.

Latvijā no cilvēku tirdzniecības 2020.gadā cieta 48 personas, 2021. - 61, bet 2022. - 26. Salīdzinājumā, 2021.gadā Eiropas Savienībā bija reģistrēti 7155 cilvēku tirdzniecības upuri, kas ir par 10 procentiem vairāk nekā 2020.gadā.

Iesniegumu par cilvēku tirdzniecības jautājumiem tiesībsarga redzeslokā praktiski nav, jo šī smagā nozieguma izmeklēšana ietilpst Valsts policijas kompetencē, bet palīdzību upuriem sniedz sociālo pakalpojumu sniedzēji.

Vienlaikus tiesībsargs atzīmē, ka pērn joprojām aktuāls bija jautājums par cilvēku tirdzniecības riskiem attiecībā uz patvēruma meklētājiem, it sevišķi nepilngadīgajiem bez pavadības. Tā iemesla dēļ tiesībsargs organizēja divu dienu bāriņtiesu darbinieku apmācības par cilvēku tirdzniecības risku atpazīšanu. Kopumā tika apmācīti 59 darbinieki no 26 bāriņtiesām visā Latvijā.

Tiesībsargs 2023.gadā turpināja iepriekš aizsākto tēmu par cilvēktiesību standartos balstītu pieeju publisko iepirkumu procedūrās un sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Iepirkumu uzraudzības biroju uzsāka darbu pie vadlīniju cilvēku tirdzniecības un darbaspēka ekspluatācijas risku novēršanai publiskajos iepirkumos izstrādes.

Vadlīniju mērķis ir sniegt priekšstatu un veicināt izpratni par darbaspēka ekspluatācijas un cilvēku tirdzniecības novēršanas paņēmieniem publiskajos iepirkumos, un šo vadlīniju mērķa grupa ir valsts un pašvaldību iestādes, kas izsludina iepirkumus. Vadlīnijas ir paredzēts pabeigt 2024.gadā.