"Savā ziņā tas ir ikdienišķums." Sandis Ozoliņš aicina izvērtēt pasaules hokeja čempionāta formātu (1)

Pagājušajā pavasarī Latvijas vīriešu hokeja izlase pasaules čempionātā izcīnīja trešo vietu, pirmo reizi vēsturē izcīnot godalgas. Ozoliņš vērtēja sasniegumu kā nozīmīgu visai Latvijas sabiedrībai.

"Galvenais, ka puiši paveica to, ko daudzi no viņiem negaidīja. Viņi paveica to, ko pirms viņiem nebija spējīga paveikt neviena cita Latvijas izlase pirms tam. Ļoti daudzi cilvēki no tā guva lielu prieku, pacilātību. Kulminācija noteikti arī bija tas, kas notika pēc tam - brīvdiena un sagaidīšana pie pieminekļa. Tas bija fenomenāli. Nebijis gadījums, kas radīja lielu prieku visai sabiedrībai," teica Ozoliņš.

Viņš uzsvēra, ka izcīnītajām godalgām nevajadzētu kļūt par mērauklu, pēc kuras katru pavasari izvērtēt Latvijas hokeja izlases sniegumu pasaules čempionātos.

"Tas ir sports. Vienu gadu labāk viss padodas, citu gadu nepadodas tik labi, bet galvenais ir tas, ka spēlētāji piedalās šajos čempionātos, cīnās katrā spēlē, skatītāji vēro viņus un atbalsta savu valsti, savu izlasi. Galvenais ir cīņas spars. Vai uzvarēsim, zaudēsim, vai izdosies atkārtot tik augstu sasniegumu - tas vairs nav tik būtiski," izcēla Ozoliņš.

"Svarīgākais ir tas, kā mēs uztveram šo procesu. Nav arī nekas slikts, ja kāda spēle tiek zaudēta, jo visas emocijas ir labas. Tas ir veids, kā savienot cilvēkus. Notikums, kas vieno, un uz divām nedēļām tas ir arī savas valsts patriotisms," viņš piebilda.

Atšķirībā no Pasaules kausa finālturnīriem basketbolā vai futbolā, kas notiek reizi četros gados, pasaules čempionāts hokejā notiek katru gadu. Bijušais hokejists norādīja, ka, pasaules meistarsacīkstēm hokejā norisinoties ik gadu, tas zaudē daļu sava prestiža un kļūst par ierastām sacensībām.

"Savā ziņā tas ir ikdienišķums saistībā ar pasaules čempionātu arī no hokejistu puses, jo, ja tas notiek katru gadu, tad kādam rodas prioritāšu izvērtēšana attiecībā pret savu karjeru, savu darbu un pret pasaules čempionātu. Šis formāts ir pastāvējis noteiktu laiku, strādājis labi šo noteikto periodu, bet tas ir jāizvērtē Starptautiskajai Hokeja federācijai [IIHF], kā viņi domā šo jautājumu attīstīt," skaidroja Ozoliņš.

"Varbūt arī ir pienācis laiks kādam citam attīstības periodam. Tas būtu jāizlemj IIHF, jo viena lieta mūsu emocionālā attieksme pret čempionātu, un otra ir praktiskā attieksme. No emocionālās puses, noteikti, būtu interesantāk vērot šo turnīru, ja atbrauktu pēc iespējas vairāk augstākās klases spēlētāji, jo Nacionālā hokeja līga tomēr ir labākā līga, kur spēlē labākie hokejisti, un viņiem nav tik daudz iespēju palīdzēt izlasēm," viņš turpināja.

Šobrīd NHL ir panākusi vienošanos ar NHL Spēlētāju asociāciju, IIHF un Starptautisko Olimpisko komiteju (SOK), ka ļaus tās klubos spēlējošajiem hokejistiem piedalīties 2026. un 2030.gada olimpiskajās spēlēs. Ozoliņš pauda cerību, ka gadījumā, ja NHL savu lēmumu nemainīs, tad izlasēm atkal būs iespēja spēkoties labākajos sastāvos.