Latvijas Nacionālajā teātrī februāra beigās izskanēja koncertuzvedums "Atgriežamies Latgolā", kas tapis dažus gadus pēc popularitāti iemantojušajām Nacionālā teātra izrādēm "Latgola.lv". To apmeklēja arī teātra leģenda Uldis Dumpis.
"Nebūšu tas, kurš raudās, ka neredzu." Leģendārais aktieris Uldis Dumpis par savu veselību
Kā zināms, Dumpis 2020. gadā pameta Latvijas Nacionālā teātra štata vietu, kur bija kopš 1965. gada. Šāds lēmums tika pieņemts veselības apsvērumu dēļ.
Apmeklējot koncertuzvedumu, viņš izdevumam "Kas Jauns" atklāj, kā jūtas šobrīd.
"Skatuvi neredzu vispār, varu tikai iztēloties, kas uz tās notiek. Bet tāpat, protams, nekāda vaina. Nebūšu tas, kurš raudās, ka neredzu. Ar šo situāciju gadu gaitā esmu jau apradis. Tas jau nenotika vienā dienā – žvīkst, un melna bilde, ka neredz vairs nekā. Tas notika lēnām, pakāpeniski. Šobrīd ir tā, ka saskatīt spēju apveidus," atklāj Dumpis.
Leģendārais aktieris atklāj, ka dienas vada pensionāra dzīvi, taču ar visu ir apmierināts, un ir labā omā. "Ziemā esam Rīgas dzīvoklī, bet, tāpat kā laukos, arī te ir, ko darīt. Neko speciālu neorganizēju un neplānoju, taču dienas nešķiet garas un vienmuļas. Ejam ar Dainu pastaigāt, pasēžu pie kompīša. Ar lupas palīdzību es pat vēl kaut ko redzu," tā Dumpis.
Foto: Koncertuzvedums "Atgriežamies Latgolā" Latvijas Nacionālajā teātrī
Atgādinām, ka aktieris pērn atzīmēja 80. jubileju. Dumpis ir nospēlējis vairāk nekā 150 lomu uz skatuves, un teātra zinātniece Lilija Dzene viņam veltījusi šādus vārdus: "Uldis Dumpis nav spēlējis ne naivus zēnus, ne mīlētājus jaunekļus. Viņš mākslā tūlīt ienāca kā vīrietis. Kā vīrs, uz kuru var paļauties, kā aktieris, kas nerunā par radošajām mokām. Sociālais varonis – godīgs, gudrs, arī diplomātiski viltīgs, reizēm ar sāpīgām plaisām raksturā, bet vienmēr nozīmīgs savam laikam. Uz tādām personībām kā Uldis Dumpis vēl turas šī ētiski grūstošā pasaule."
Vairāk lasi žurnāla "Kas Jauns" 5. marta numurā!