Žagars informē par Dailes teātra Mazās zāles pārbūves plāniem

Žagars klāstīja, ka teātris Mazās zāles pārbūvi gaidījis ilgu laiku, jo pašreizējās telpas nav atbilstošas moderna teātra prasībām. Cilvēkiem ir lielākas prasības pret redzamību, dzirdamību un skatīšanās kvalitāti.

Žagars sacīja, ka teātra Mazā zāle sākotnēji nav bijusi paredzēta teātra rādīšanai.

Tā bija iecerēta kā mēģinājumu zāle un vieta, kurā notikt partijas kongresiem, ar ko skaidrojama zāles īpatnējā uzbūve.

Viņš atzīmēja, ka teātrim kopā ar Finanšu un Kultūras ministriju, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" ir izdevies panākt, ka māja nodota teātra īpašumā. Līdz ar to teātrim izdevās piesaistīt valsts līdzekļus, ieguldot teātra pamatkapitālā 4,5 miljonus eiro.

Žagars pauda gandarījumu, ka būvniecības uzņēmums "Pillar Contractor" ir uzvarējis konkursā ar vislabāko piedāvājumu un cenu.

"Mēs esam rēķinājuši un pārrēķinājuši, šis ieguldījums nesīs labumu teātrim arī finansiālā ziņā. Zāle no 150 vietām pārvērtīsies par telpu ar 350 vietām. Mums būs normāla mēģinājumu zāle, kas jebkurā modernā teātrī ir svarīgs faktors, lai mēs varētu strādāt efektīvāk, ātrāk, lētāk un labāk," sacīja Dailes teātra direktors.

Viņš norādīja, ka Mazās zāles pārbūve notiks 12 mēnešus.

Augustā vai septembrī atbrīvosies Tabakas fabrikas telpas, jo Jaunais Rīgas teātris atgriezīsies vēsturiskajā ēkā Lāčplēša ielā, Rīgā. Paredzēts, ka viena no Tabakas fabrikas zālēm tiks atvēlēta citiem teātriem, tostarp arī Dailes teātrim.

Žagars sacīja, ka pavasarī un rudenī atsevišķas Mazās zāles izrādes būs skatāmas kultūras centrā "Ulbrokas pērle", rudenī Mazās zāles formas izrādes būs skatāmas Tabakas fabrikā, bet nākamā gada februārī zāle tiks nodota skatītājiem.

Pēc viņa paustā, pirmais iestudējums pārbūvētajā Mazajā zālē uzticēts teātra mākslinieciskajam vadītājam Viesturam Kairišam, kurš plāno iestudēt izrādi ar pagaidu nosaukumu "Romieši".

"Mēs gribam uzsvērt, ka Mazā zāle nebūs paredzēta laboratorijas eksperimentiem bez potenciāla uz skatītāju ievērību un finansiālā iespaida uz teātra budžetu.

Nē, tā būs svarīga zāle ar ideālu skatītāju skaitu, tāpēc pirmā iestudējuma režisors būs teatra mākslinieciskais vadītājs," uzsvēra Žagars.

Kā informēja teātra pārstāve Agnese Vārpiņa, pārbūves projekts paredz darbus vairākos virzienos, proti, pazemināt Mazās zāles grīdu, lai panāktu labāku skatuves redzamību un ievērojami palielinātu skatītāju ietilpību zālē, iegūstot divu līmeņu telpu ar balkonu, kā arī paaugstināt skatuves telpu, ļaujot režisoriem un aktieriem izmantot Mazo zāli kā pilnvērtīgu moderna teātra daļu.

Telpu pārbūves rezultātā teātris iegūs jaunu un plašu mēģinājumu zāli lielās skatuves izrāžu mēģinājumiem. Pašreizējāspadomju laikā būvētās 3. un 4.stāva mēģinājumu telpas tiks apvienotas vienā plašā un mūsdienīgā spēles laukumā jeb "black box" zālē, kura izmēra ziņā būs līdzīga Lielās zāles skatuvei. Tur varētu notikt arī mazākas formas izrādes.

Dailes teātris uz šo pēc arhitektes Martas Staņas projekta būvēto ēku pārcēlās 1977.gadā. Mazā zāle sākotnēji bija paredzēta tikai teātra mēģinājumiem un lietota arī kā kongresu un atpūtas telpas LPSR vadības nomenklatūrai. Paredzēts, ka Mazās zāles pārbūve tiks sākta aprīļa sākumā, un to ir iecerēts pabeigt nākamā gada ziemā. Kopējās pārbūves izmaksas ir aptuveni 4,7 miljoni eiro.

Būvniecības uzņēmuma SIA "Pillar Contractor" izpilddirektors Jānis Lāčaunieks atzīmē, ka šis uzņēmumam būs īpaši atbildīgs un nozīmīgs projekts, jo tiks rekonstruēts vēsturiskais Dailes teātris, padarot Mazo zāli mūsdienīgāku un teātra cilvēkiem un skatītājiem daudz ērtāku.

Pārbūves projekta autori ir arhitekti Reinis Liepiņš un Ilze Liepiņa un arhitektu birojs "Sudraba arhitektūra". Arhitekts Liepiņš akcentē, ka Dailes teātra Mazās zāles pārbūve ir ilgi gaidīts un lolots notikums, un tas tiek uztverts ar īpašu atbildības sajūtu pret Dailes teātri kā nozīmīgu arhitektūras pieminekli.